13. Maijs 2009

• latvijas ekonomika ir pūpēdis; samīts.
• 2009.05.13, 20:46
• Pirms 2004 gada, kad kredītu orģija sāka uzņemt sparu, Latvija vēl bija salīdzinoši bagāta valsts - vismaz parādi nevienam nebija. Tas investoram tas gardākais kumosiņš: valsts, kura vēl nav nolikta uz ceļiem parādu verdzības jūgā.
  
  Kas bija Latvijas IKP dzinējs? Investīcijas. Nāca iekšā visādi ārzemju uzņēmumi, atvēra pārstāvniecības, atvēra filiāles, cēla un būvējās. Ieplūda nauda. Bet tas viss tikai ziediņi - cilvēki sāka pelnīt (neattaisnoti) lielas algas, un tad jau ienāca bankas, un pavēra lielās kredītu slūžas.
  
  Iedrošināti, cilvēki sāka ņemt kredītus uz velna paraušanu. Mašīnas pirkšanai. Sadzīves iekārtām. Dzīvokļa pirkšanai. Mājas būvēšanai. Mājas pirkšanai. Ciemata būvēšanai. Biroja ēkas būvēšanai. Un tā tālāk.
  
  Gāzās iekšā naudas upe, platāka par Daugavu. Patēriņa orģija, celtniekiem pilnas kabatas ar naudu... un visa nauda kas ieplūda, tik pat naski aizplūda. Hiperinflācija. Visi ceļ cenas, visi grib lielās algas (algu-cenu spirāle). Importējām preces, dzināmies pakaļ "vecās eiropas līmenim".
  
  Tikai to līmeni citādāk jāpanāk, nevis 3-4 gados paņemt kredītus kas pēc tam 15-20 gadus būs jāatdod. Un visu gadu laikā atdodot bankām procentos tik pat naudas cik pamatsummā.
  
  Tā, ka tikai smirdīgi dūmi nokūp.
  
  ***
  
  Runājot par bagātību, viens ir tava uzkrātā nauda, otrs ir tā naudas straume kurā tu peldi, cik daudz naudas un cik ātri tu apgrozi. Money velocity. Var būt ka tev ienāk ļoti daudz naudas, un tu ļoti daudz tērē - bagāti dzīvo. Bet vienu dienu atjēgsies pie sasistas siles, bez kapeikas pie dvēseles.
  Tags: krīzes hronikas, piezemēšanās
  
  
• 7 rakstair doma