14. Aprīlis 2009

• 2009.04.14, 10:48
• Sakarā ar to, ka nāk laiks brutāli graizīt valsts birokrātisko aparātu (un vispār, birokrātiski-administratīvo aparātu ne tikai valsts institūcijās) - piedāvāju iepazīties ar teoriju - ar pamatu pamatiem.
  
  "Politiķi un nodokļu maksātāji gandrīz vienmēr tic, ka ierēdņu skaits iestādēs palielinās tāpēc, ka darba kļūst aizvien vairāk. Ciniķi šo viedokli apšauba, viņi domā, ka daudziem ierēdņiem vispār nav ko darīt vai arī viņi var strādāt aizvien mazāk. Tomēr nedz ticēšana, nedz šaubīšanās neved pie patiesības. Bet patiesība ir tāda, ka ierēdņu skaits ne mazākā mērā nav saistīts ar darba apjomu. Ierēdņu skaits palielinās pēc Parkinsona likuma, un šis process nav atkarīgs no darba apjoma palielināšanās vai samazināšanās; ierēdņu skaits aug pat tad, kad viņiem vispār nav ko darīt."
  
  Uzraku bēniņos vecus Dadža kalendārus, izņēmu no plaukta "Valstiska cilvēka kanonu" un ieskanēju un atpazinu latviski tulkotos S. Nortkota Parkinsona materiālus - principā, šo informāciju būtu jāzin ikvienam. 20 gadi apkārt, bet mēs joprojām uz tiem pašiem grābekļiem dancojam.
  
  Tātad, Augošā piramīda, jeb Parkinsona likums.
  
  Priekšsēdētāji un kabineti vai tukšdarbības koeficients, Organizācijas paralīze.
  
  (īpaši pētnieciski noskaņotie var salīdzināt "kanona" tulkojuma īpatnības ar "dadža" versijām (iesaitētas).)
  Tags: piedāvājums, uzrakts
  
  
• 17 rakstair doma