ne me quitte pas,

"A few times in my life I've had moments of absolute clarity, when for a few brief seconds the silence drowns out the noise and I can feel rather than think, and things seem so sharp. And the world seems so fresh as though it had all just come into existence. I can never make these moments last. I cling to them, but like everything, they fade. I have lived my life on these moments. They pull me back to the present, and I realize that everything is exactly the way it was meant to be." /A Single Man/

Turpinu lasīt intervijas ar latviešu mūziķiem. Šoreiz uzdūros 2006. gada TVNET sarunai ar Andri Veismani:

Un vēl kas no maniem it kā sociālā uzņēmuma veidošanas projekta kursiem, kas parasti pārvēršas par sava rakstura iztirzāšanu. Aptuvenais, ko pedagoģe teica: "Ja citi saka, ka tev izdevās, viņi parasti tā arī domā. Cilvēki parasti ir pārāk pārņemti ar sevi, lai pūlētos tev glaimot. Ja pašām liekas, ka nesanāca, tas nozīmē tikai to, ka tu zini - varēju vēl labāk."

lai vai kādas antipātijas man bija radušās pret Sonoru Vaici, klausoties viņas vokālā, izlasot interviju, man viņa sāka simpatizēt.
"Man ļoti patīk mācītāja Jura Rubeņa sacītais - ir tādas krustceles, kuras jāpāriet neatskatoties. Ja paliksi krustcelēs, tevi nobrauks. Un viens no lielākajiem stop signāliem ir rakņāšanās - kāpēc tā notika, kāpēc ar mani, ko es tagad darīšu... Nedomā, vienkārši ej uz priekšu. Ir jāatrod sava dzīves jēga! Cilvēks spēj dzīvot tad, ja redz sev nākotni, turpinājumu. Tas nozīmē, ka jāatrod spēks izdomāt, redzēt savu nākotni. Tālāk jau ir vieglāk - ej, nedomā, dari, paļaujies, un viss notiks. (..) Es sevi daudz šaustīju un galu galā saņēmu to, ko pati pasūtīju! Kosmoss teica - labi, sapratu... Tu esi slikta. (..) Un es sajūtu - jo kļūstu pārliecinātāka par sevi, jo lielākas iespējas man tiek dotas un cilvēki man vairāk uzticas. Laimes sajūtas kultivēšana ir paša cilvēka lēmums! Tā ir enerģētiska lieta, laime uzlādē laimi. Man pat šķiet, ka brīžiem mums ir slinkums būt laimīgiem, jo vieglāk ir īdēt, nevis ko lietas labā darīt. Bet pēc tam taču būtu iemesls sev uzsist pa plecu un atzīt - kaut vai par mazumiņu, taču esmu tuvāk saviem sapņiem. Uzsist sev uz pleca arī ir jāmācās... Bērni priecājas par visu, kas viņiem izdodas! Pieaugušajiem kļūst kauns, izvirzās lielākas ambīcijas, kas rezultātā nogalina laimes sajūtas iespējamību."

Vot tā.

".. katru dienu nodzīvot tā, lai nav pa tukšo. Ir jābauda dzīve, jāiet uz koncertiem, jāpriecājas... Mēs kārtējo reizi esam lielvaru rokās, kāds par mums izlems. Diez vai mūsu pīkstiens būs izšķirošais. Ko mēs varam? Katrs savā vietā darīt to, kas ne tikai pašam, bet arī citam nes labumu. Mēs nedrīkstam iet gaušanās pavadā un, nedod Dievs, sākt meklēt baltus palagus. Līdz pēdējam dzīve ir jādzīvo pilnasinīgi." (J. Erenštreits)
Līdz šim man nebija motivācijas kaut ko sasniegt, iegūt... Tagad saprotu, ka ar savu dzīvi vēlos pateikties visiem tiem, kas manī ieguldījuši, kam esmu rūpējusi, un palīdzēt Rīgas Doma kora skolas kokam dzīvot un kļūt tikai kuplākam, lai kādā dārzā tas augtu.

At the end of the day
all you have is
yourself
and that has to be
Enough.

šovakar sēdējām uz balkona, ietinušies segās un ar tējas krūzēm rokās, skatījāmies debesīs un runājāmies. par svešām debesīm citās valstīs, par to, ka ir tik skumji, ja pusmūžā jau viss ir bijis... un nekā vairs nav, izņemot astronomisku ciparu bankas kontā. cik svarīgi tomēr, ka esi pats sev. un ja ir vēl ir citi, un nodarbes, kas piepilda.

Latvijā pavasaris. apkārt skaistums. arī manī, tikai arvien jāmācās kopt un izpaust, un ieraudzīt. nekā cita jau patiesībā nav, un nevajag arī.