Posted on 17.05.2014 at 19:11
Šobrīd klausos: skan galvā My Song, sit vai nost
Tags: , ,
lai vai kādas antipātijas man bija radušās pret Sonoru Vaici, klausoties viņas vokālā, izlasot interviju, man viņa sāka simpatizēt.
"Man ļoti patīk mācītāja Jura Rubeņa sacītais - ir tādas krustceles, kuras jāpāriet neatskatoties. Ja paliksi krustcelēs, tevi nobrauks. Un viens no lielākajiem stop signāliem ir rakņāšanās - kāpēc tā notika, kāpēc ar mani, ko es tagad darīšu... Nedomā, vienkārši ej uz priekšu. Ir jāatrod sava dzīves jēga! Cilvēks spēj dzīvot tad, ja redz sev nākotni, turpinājumu. Tas nozīmē, ka jāatrod spēks izdomāt, redzēt savu nākotni. Tālāk jau ir vieglāk - ej, nedomā, dari, paļaujies, un viss notiks. (..) Es sevi daudz šaustīju un galu galā saņēmu to, ko pati pasūtīju! Kosmoss teica - labi, sapratu... Tu esi slikta. (..) Un es sajūtu - jo kļūstu pārliecinātāka par sevi, jo lielākas iespējas man tiek dotas un cilvēki man vairāk uzticas. Laimes sajūtas kultivēšana ir paša cilvēka lēmums! Tā ir enerģētiska lieta, laime uzlādē laimi. Man pat šķiet, ka brīžiem mums ir slinkums būt laimīgiem, jo vieglāk ir īdēt, nevis ko lietas labā darīt. Bet pēc tam taču būtu iemesls sev uzsist pa plecu un atzīt - kaut vai par mazumiņu, taču esmu tuvāk saviem sapņiem. Uzsist sev uz pleca arī ir jāmācās... Bērni priecājas par visu, kas viņiem izdodas! Pieaugušajiem kļūst kauns, izvirzās lielākas ambīcijas, kas rezultātā nogalina laimes sajūtas iespējamību."

Vot tā.