ne me quitte pas,

Šovakar izlasīju visus savus ierakstus. Nu pareizi tu darīji, ka rakstīji, pagātnes es. Dažbrīd sviestaini, dažbrīd sīkumaini un garlaicīgi, bet reizumis kā naglai uz galvas. Tikai biežāk jāseko sevis sacītajam - jāpārvar bailes, jāmeklē motivācija sevī, jāizprot savas izjūtas un jāformulē savas vēlmes. Būs jau labi, draudziņ!

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un tu nezini, kā lai palīdz.
/Imants Ziedonis/

Don't tell your gods
That you no longer believe
Because as soon as you say it out loud
They will leave you
/ReSpekt/

ir tie brīži
kad gribas no sevis izlauzties
kā no čaumalas
atstāt sevi mētājamies zemē
sākt no jauna
problēmas nekad nepazūd
īsta risinājuma nav
vecās gara kaites
gluži kā ūdens ceļos
atgriežas rudeņos

Mēs viens otrā atstājam pēdas
/Šimkusīte, iedvesmojoties no poēmas par "Sniega karalienes" tēmu/

Talants nepieprasa piepūli
?

Kad kuģis vēl krastā,
Mums nepierast pie neparastā,
Bet tad, kad tu mastā?
/Prāta vētra/

To love, to get inspired by others, to try to help them, but not to depend on others or be defined by them.

Gribu atkal iemācīties rakstīt. Valodas ir tik skaistas!

Iet no koncerta uz koncertu (tas nekas, ka dziedātājiem tie ir konkursi), sēdēt parkos, baznīcās un koncertzālēs, redzēt un dzirdēt to dažādību, tīras nejaušības pēc tikt slavenību koncerta pirmajās rindās un dzirdēt, kā viņi ar pēdējo dziesmu, "Freedom", aicina mūs pārtraukt rasismu un homofobiju... Būt klāt tam visam, nevis skatīties ekrānos - that's FREEDOM. BRĪVĪBA. FREIHEIT. Un draudzība ar dabu, spēja justies piepildītam divvientulībā ar to un pat vientulībā ar savām domām... Ak! Šodien sēdēju parkā un vēroju, kā sievietes neērtās kleitās, pensionāri un biznesmeņi uzvalkos stāv zaļā zālē un meditē klusas mūzikas pavadībā. Rīgas centrs, pusvienpadsmit rītā. Un man vēl pienāk klāt smaidīga kundze un puspajokam iesaka: "Izvēlies starp šiem un jogiem!" Pagriežu galvu uz otru pusi, un tur vēl viens bariņš cilvēku uz paklājiņiem, ieņēmuši kaķa pozu, groza gurnus. Putniņi čivina, saule spīd, man nekur nav jāsteidzas. Pasaule ir šeit!

ārkārtīgi sen nebiju lasījusi grāmatu, ieejot tās pasaulē un atliekot miegu vai ēšanu. protams, svarīgi, kas tā ir par grāmatu, bet vismaz tikpat daudz nozīmē arī prāta, dvēseles stāvoklis, spēja uz laiku aizmirst par savu pasaulīti un iejusties citā. fantastiska sajūta!
lasu: K. Dž. Sansoms "Valdnieks"

ir brīži, kad jūtos ārkārtīgi nepārliecināta par savu uzskatu un rīcības pareizību. tomēr jūtu, ka pieņemt cilvēkus bez nosodījuma ir mans ceļš. varbūt tas palīdzēs arī pieņemt sevi. es nevaru būt pasaules plāksteris un palīdzēt visiem un visās jomās. bet es varu censties palīdzēt sev un saviem tuvajiem. un mēģināt padarīt savu dzīvi piepildītu.
aizvērt acis, ieelpot mīlestību, izelpot dusmas, ieelpot mīlestību, izelpot šaubas, ieelpot mīlestību, izelpot mīlestību. atvērt acis un uzsmaidīt sev un pasaulei.

Nakts pēc dzimšanas dienas varēja izvērsties traģiska, bet tomēr bija tikai pārpratums. PALDIES par to. Mums uzliek to, ko varam panest.

Jauki ierasties kojās naktī ar priecīgu, tomēr skaidru prātu. Domenes izlaidums krasi atšķīrās no pagājušā, bet tāpēc nebija sliktāks.

"nenoniecini savu ieguldīto darbu. šī ir tava vienīgā iespēja."
ne tagad, ne šodien, ne rīt, ne šajā ieskaitē, ne šajā mācību gadā, ne jau es... un dzīve paiet garām.

savādi, cik nejauka atļaujos būt tieši pret cilvēkiem, kas man vislojālākie un tuvākie. vai atkal aizsargreakcija?

it's in your head, in your head, zombie, zombie

Sliņķi var motivēt strādāt, bet kā lai atbrīvo saspringtu, stīvu cilvēku?

Selfdestruction. To be reborn?

Vai ļaut sev skumt?