saņemies... cik varu spriest pēc pēdējiem ierakstiem, Tev pilnībā ir zudusi spēja sevi piespiest darīt to, kas jādara un, tici man, nekur citur, kā dziļā dirsā tas novest nevar. neapvainojies, bet Tev jādomā arī par to, ka pasaulē ir citas, ne tik patīkamas lietas kā R, drēbes un ballīte, nu, ar to es nemēģinu pateikt, ka esi sekla, nē, bet to, ka ir pienākums, uz ko ir jāmāk koncentrēties.
turklāt atkarība no kāda cilvēka ir simtsreiz sliktāka par da jebkādu citu atkarību.
Tu neapvainojies, bet tas ir tas, ko man gribējās pateikt, izlasot Tavu ierakstu.
veiksmi mācībās!

es neapvainojos, pirmkārt :)
man labāk patīk būt optimistei. slimīgi naivai un optimistiskai. šim manam fokusējumam mīnusu piedod mana izlutinātība, bet plusu mana ticība tam, ka ar labiem cilvēkiem notiek labas lietas.
par nepatīkamajām lietām ōō kā es zinu. tu nevari iedomāties - bērnībā mani saukāja par cūku un skaļi apsmēja, pirms pusotra gada man tā salauza sirdi, ka turmāko gadu pavadīju katru vakaru raudot, visu laiku naivi cerot un ticot, gaidot, galu galā šorīt nomira vienīgais dzīvnieks, kuru jebkad esmu mīlējusi. izklausās taču pēc 'ne tik patīkamām lietām'? un šīs jau vēl ir tikai tās ar mani saistītās. tā pat es esmu sev apsolījusi, ka, ja kādreiz nopelnīšu lielu naudu, tad pavisam noteikti palīdzēšu slimiem vai bez mājām palikušiem bērniem, uz kuriem skatoties man sirds lūzt pušu, tā pat es vienmēr pamatskolā aizstāvēju nabadzīgos bērnus, kad viņus kāds izsmēja (arī tas bija viens no iemsesliem, kādēļ smējās par mani)..sen biju to visu aizmirsusi, bet tu kkā pacēli tēmu. lūk tādas lietas man liekas nepatīkamas. un kādēļ, lai es par to tagad domātu, ja lielāko sava mūža daļu esmu to izbaudījusi uz savas miesas? pašlaik varbūt arī dzīvoju pasakā, bet pirms gada un iepriekš pat necerēju, ka ar mani vispār kas labs var notikt.
un ja ir kaut kas, ko es no dzīves saprotu, tad uzskatu, ka katram vajag atrast savu vietu. un vieta katram ir tur, kur viņam patīk..pat tad ja meklēšana prasa ilgu laiku.
un vēl cukuriņam man gribās piešaut, ka R ir mana mīlestība, drēbes ir kā lelle mazai meitenītei un ballīte man jau sen praktiski neko nenozīmē.

Tev visur ir taisnība un es varētu ļoti daudz ko teikt par Tevi, tomēr tas īsti nebija sakara ar mani rakstīto.
p.s. es raudu ceturto gadu ;)

ai nu tur bija mans sakars. es redzu sakaru visā. vai arī varbūt tieši otrādāk, es neredzēju sakaru tevis rakstītajā un tapēc uzrakstīju nesakaru.
bet es pat savā ziņā priecājos par to, ko uzrakstīju. :)
nu es tev novēlu izturēt. lai gan izvēles jau nav. labprāt padalītos ar tevi pieredzē..

Jūs abas esat trakas - esmu panākusi to, ka nu jau raud manis dēļ&Ance tačju šobrīd esi tādā pašā situācijā. what goes around comes around and stuff. (:
Priecīgu mani tas nedara (zinu, ka tevi arī), bet raudāšana iet uz apli.

mhm. esmu panākusi. un mhm tas man nemaz neliek justies labi. bet tas brīdis, kad gribēju, lai viņš ir sāpināts, bija tik īss, ka varētu teikt-nebija.

es zinu, kur ir vaina - a)es esmu darījusi pārāk daudz pāri viņam un tas man vēl joprojām atspēlējas (es nesūdzos, tas ir pelnīti, bet nemaina faktu, ka nepatīkami un sāpīgi) b)esmu pārāk vāja, lai vismaz retu reizi nepakavētos tīksmīgās atmiņās par aizgājušiem laikiem c)tikko liku viņam ebay pasūtīt mp2, lai tikai viņu satiktu uz mirkli, kad viņš man atvedīs - zinu, ka to varēja izdarīt diezgan daudz citu manu paziņu. ak, Dievs, cik es esmu nožēlojama.

tb mp3 un par to raudāšanu, tas ir ļoti, ļoti slikti, ir labi apzināties, ka ir tāds spēks un IR LABI, ja ir tāds spēks, bet nekad nevajag viņu izmantot - to es esmu iemācījusies pēdējā gada laikā un laikam arī tā ir mana lielākā mācība. (tomēr reizēm tas kārdinājums ir tik liels..tgd gan es vairs nerunāju par čaļiem)

hei! es mācos par sabiedrisko attiecību speciālistu! :s
lai gan, es šinī profesijā nestrādāšu anyway, jo tā nav domāta man...