Ainiņa kā multenēs mazliet sanāca: ejam, tātad, gar zilās Donavas krastu, pretī nāk kaut kāda dienvidnieku famīlija un kinders, viss tāds maziņš, piepeši apstājas, rāda uz mani ar pirkstu un kaut ko saka savā jocīgajā valodiņā. Nu vot stāv tāds, roka gaisā, pirksts izstiepts, un skatās virsū. A es nāku tuvāk. Un kinderam ar katru soli skatiens ceļas aizvien uz augšu, uz augšu, un roka tā lēēēēnām, lēēēnām laižas aizvien zemāk. Un sejā lieliem burtiem rakstīts "ебать ты длинный!"

Tas kā neliels prologs jumtu lupatās raujošajam tekstiņam Число Грэма на пальцах.

Pēc izlasīšanas nekas vairs nebūs kā agrāk. Nekas.