jau sapriecājos, kad autobusa stjuartīte nelikās protestējam pret to, ka mana busbiļete izpildīta sms žanrā - ej nu allažiņ un sazini, kura dzīves pužļa detaļa atgādinās viduslaikus un kura apburs ar kosmiskām technoloģijām. Jau rausos iekšā saloonā, kad mūsainā stalkere pacēla gaisā pirkstu - vai varu apskatīt jūsu pasīti?...............
NnnnNē, - dažās rezignētās sekundēs apsveru potenciāli pieejamās immēdiātās nākotnes un speru divus mocekļa soļus no busa kāpnītēm atpakaļ uz dzimtās zemes. Autiņš atiet pēc divi minūtēm, tā ka pat atfaksēt man neviens to sūda idejisko papīru vairs nevar pagūt. Nodurtu galvu bīdījos atpakaļ uz izejas punktu, pat nepārmetot sev, kā tas nācies, ka pa šo nedēļu vārs pase ne reizes nebij šķērsojis manu apziņu.

Protams, viss beidzās labi. Mazā mija pašaizliedzīgi metās satiksmē ar manu ideju kabatā un pārķēra mūs vēl labu gabalu pirms Poņevežiem, kuros tikko akurāt iebraucām.

Tātad, esmu ceļā. Aim on maj doo. Jauku dieniņu!

(Reply to this) (Thread)

Sāk interesēt, vai kaut kas dzīvē notiek vienkārši tā normāli, nu tā, kā paredzēts dievu smīdināšanas plānā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā mēdza teikt Ļetovs, Jegors Fjodooorovičs - fsjo iģiot pa plānu.
Ledu, piebilstu es un atminos rīmi no videnes:

pa ledu skriet un dzirdēt kā lūst
sajust kā pamats zem kājām grūst.
pa ledu es skrēju pa ledu tu arī
mēs abi noslīkām pavasarī

(Reply to this) (Parent)