| |
[Jul. 26th, 2012|08:40 pm] |
Piebeigt darbus mazliet ātrāk un izvilkt metāla bērīti (un sevi pie viena) kaut kur svaigā gaisā - tas ir prātīgi. Vēl prātīgi būtu bijis pa ierasto teku aizmīties līdz Dobrihovicei, sūkt hoegardenu un pie sevis gānīties par to, ka neko jaunu un interesantu izdomāt nespēj.
Nevis, bļaķ, pagriezties palūrēt, kas tur pāri šitam te tiltam.
Sēžu picērijā, skatos savos logos, nespēju saņemties kāpienam pa kāpnēm, nespēju saprast, kā tas var būt, ka brauc kalnā, kalnā, kalnā, tad beigās attopies nolāpītās Barandovas pakājē, nu kā!?
Pavizinājos, atpūtos, bļaķ. |
|
|
| Comments: |
Tas tak kaut kāds tur trīspadsmitais velosipēdistu likums (Mērfija likuma atvasinājums) - brauc uz kuru pusi gribi, ceļš vienmēr pret kalnu un vējš pretī.
Nu vei, to pirmo var piečakarēt, konsekventi braucot gar upi. Nevis (te pārmetošs skatiens spogulī) nogriežoties uz kaut kāda cūkceļa 90 grādu leņķī pret. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}