|
[Mar. 21st, 2012|08:56 pm] |
|
|
|
Comments: |
Ha, šai sakarā - sapratu, ka liktenis ir maita tajā brīdī, kad tiku norīkots pie klavierskolotājas, kura dzīvoja turpat trep'telpā, pretējā dzīvoklī. Pat nevarēja Iet Ļoti Lēnām un nevilšus nokavēt, ietaupot dārgās 5 minūtes no dzīves.
mjā. jau no bērna kājas nekādas ticības Labajam. Saki, viens cilvēk, kā lai dzīvo, ko?
*noplātot rokas* 'ot kaut kā tā arī dzīvojam...
jums tur tā pēkšņvasara (pop-up summer) vēl ir?
Va trahs, kurš ta te pasakā būtu nonācis, nē, pārgāja stabilā pavasarī, tputpupu-paldies-par-to-pašu, protams. | |