| |
[Jan. 12th, 2012|09:30 pm] |
Tā jau, redz', ir. Ka mēs kaut ko novērtējam tikai tad, kad tas ir atņemts.
Sākumā es to uzskatīju teju par brīnumu, es pats tam nespēju noticēt. Bet pēc tam, no dienas dienā, tu pierodi, sāc paļauties, ka viņa tur būs katru reizi, ik mirkli, kad tev viņa būs vajadzīga. Rītā, vakarā, nomācošas darba dienas vidū, silta un uzmundrinoša, kas svarīgi — vismaz tavās acīs 100x labāka par jebkuru citu.
Un tad pienāk diena, kas sākas kā jebkura cita diena, bet pilnīgi negaidot tu uzzini, ka viss ir mainījies. No šī brīža viss ir savādāk un, visticamāk, nekad vairs nebūs tā, kā bijis. Iecienītā kafija pēc pāris mēnešiem pa smiekla 99 kronām ir pārcenota uz 165.
Dzersim atkal Jākobus. |
|
|
| Comments: |
Pieradums ir evil... dajebkāds. Da jebkādā veidā. Tas viss ir tujauzpatszinikā sazvērestība!
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/45573/5136) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) asteor |
|---|
| Date: | January 13th, 2012 - 04:17 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Shitas veel ir shtrunts. Pavisam traki ir tad, kad tu kaadu dienu konstatee, ka ieciniito X lietu (nu tur kafiju vai kko taadu) vienkarshi Vairs Nerazho!!!! ne par kaadu naudu vairs nav dabonams. ot tad gan ir traki....
Arī nepatīkami, nenoliegšu. Bet tad viņa vismaz nestāv deguna galā un ikreiz neatgādina par sevi :) | |
