Ai, vispār es mazpilsētā nodzīvoju pusgadu. Tagad es pārvācies uz kaut ko līdzīgu vietējai Daugavpilij. Nu nav taka miļjoni vāciešu būtu, bet galīgi tukšs jau arī nav.

Nonācu šeit +/- sagadīšanās pēc, un pirmajā nedēļā vienkāŗsi ahujetj ku forši bija. Atver logu pēc desmitiem piektdienas vakarā, pilnīgs klusums. Vienīgās nekārtības, kuras šeit ir redzētas, ir tās, kuras vairāk vai mazāk pats esmu radījis. Bet tas prieciņš pāriet.

Kafiju viena un tā pati seja pārdod, augļus pie Heinrich'a pērc (normāls čalis btw), ar paiku tāpat, puspilsētas pēc mēnešiem trijiem pazīsti. Manu seju kā traku lettu-puiku ar te pazīst. Bet neskaitot mieru, nekā šeit nav.

Es tā galvu pakasīju, nākamais galamērķis varētu būt Hamburga. Forši tur, tīrs, pietiekami liela, lai būtu pilsēta, bet ne tik pārbāzta ar vācu hipsteriem kā Berlīne. Nu dzīvos redzēs, paskatīsies.