man pēc tā "kāruma" pusdienu staigāja apkārt ņaudēdams un pirms tam ļoti mīļo barību neēzdams. pateicu visu, ko par viņu domāju un izmetu ārā, lai iet pastaigāties.

(Reply to this) (Thread)

Feini, ka ir kur izmest. Citādi tā padomāju, piektais stāvs, uzreiz žēl paliek zvēriņa :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man arī piektais stāvs. noturējos un neizmetu pa taisno - attaisīju durvis, izdzinu ārā ātrāk kā parasti ļauju un nogāju līdz attaisīt padjezda durvis visu ceļa lasot lekciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Heh, man iepriekšējais sivēns tieši tā arī pazuda ar galiem — bija jau no dzimšanas viss tāds miskastnieks, vienreizīt izlavījās pa ārdurvīm un viss, vairs nav redzēts :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mans ir tas jima pavasarī izsludinātais glābjamais pelēcis [par ko viņa solīto stāstu arī nav izstāstījusi, kaut esmu nopelnījusi to visai cibai :D] - viņš ir dīvains, kaut arī visu ziemu notusējis ārā bija, nu - īsts āra kaķis, uz kastīti iet vienkārši perfekti. un ārā sāku laist gluži vienkārši attiecību uzlabošanas nolūkā, lai tiešām neizmestu ārā. zin kā - logs vaļā, āra kaķis jūt, ka ārā forši, sāk ņerkstēt. a lieki un nepatīkami skaņu efekti jebkurās attiecībās ir nedaudz traumējoši. tad nu pateicu, ka ārpus dzīvokļa durvīm viņš atbild pats par sevi, ja dabūs pa purnu - pats vainīgs, viņš tam piekrita un jau vairāk kā pusotru nedēļu, kas liekas jau kā forever, godīgi iet pastaigāties un citas štelles, bet vakarā, kad izeju saukt mājās, godīgi arī nāk.

(Reply to this) (Parent)

gan jau ka tie paši buldurjāņi piepilināti.