Skolas basktebola halle, gaismas izslēgtas, izņemot pāris spuldzītes, kas blāvi apgaismo vīdu esošos 8 krēslus. Krēslos sēdošie ir vārgi, nīkulīgi, trīcošām rokām un ar plūmju izmēra zilumiem zem acīm. Telpu piepilda neveikls klusums, līdz viens no dalībniekiem pieceļās kājās.
-Mani sauc Jānis, un esmu tīrs jau divus gadus. [..] Esmu pagodināts pievienoties Anonīmajam Dzīvei Bez Jāņiem pulciņam.

A pakratīties, tas jau tā, na ļubiteļa. Var jau fonā alutiņu pasūkt un paskatīties uz visu pasākumu no nedaudz attālāka skatu punkta.

(Reply to this) (Parent)