|
[Mar. 18th, 2011|01:52 pm] |
|
|
|
Comments: |
Uibļa, riktīgs pačkas kratāmais pasākums.
Bet pēdējos gados sāku tvert burvību Dzīvei Bez Jāņiem. Pavisam, protams, no šitām odu barošanas orģijām neizbēgt, bet mazliet mierīgāk kļūst, pH līmenis stabilāks un tā.
Skolas basktebola halle, gaismas izslēgtas, izņemot pāris spuldzītes, kas blāvi apgaismo vīdu esošos 8 krēslus. Krēslos sēdošie ir vārgi, nīkulīgi, trīcošām rokām un ar plūmju izmēra zilumiem zem acīm. Telpu piepilda neveikls klusums, līdz viens no dalībniekiem pieceļās kājās. -Mani sauc Jānis, un esmu tīrs jau divus gadus. [..] Esmu pagodināts pievienoties Anonīmajam Dzīvei Bez Jāņiem pulciņam.
A pakratīties, tas jau tā, na ļubiteļa. Var jau fonā alutiņu pasūkt un paskatīties uz visu pasākumu no nedaudz attālāka skatu punkta. | |