'Ot vēl viens fenomens, ko es nespēju izskaidrot.

Uztaisu savā nodabā rīta kafiju, uzpīpēju, morāli sagatavojos darba dienai. Pamodinu kompīti, izveicu vizuālo analīzi respondentu skaitam Skaipos, palūdzu outgļukam ielasīt svaigāko korespondenci.

Sāku pamazām lasīt, kas kuram sasāpējies, darīt visu, kas manos spēkos, lai sasāpējumu, apmaiņā pret godīgiem tugrikiem, dzēstu.

[8:56:16] Pacients: hello
[8:56:35] Pacients: man ir jaunumi par maketu :)
[10:23:12] Pacients: tu te esi?

Viss, pacients offlainā.

Uzmanību — jautājums: a kur bija probza tos jaunumus man pastāstīt? Un tad es arī jamos zinātu. Varbūt varētu pat visu sataisīt atbilstoši Jaunajām, Gaišajām Idejām. Lielais darbs uz priekšu ietu.

Nē, zin. Noslēpums, bezmaz. "Ir jaunumi par maketu, bet es tev neteikšu, hā hā hā."