Kad mācījos Vācijā, dažkārt kursabiedram ukrainim Seņam gāju palīgā izplatīt papīra spamu pa pastkastītēm, laikam par vienu apgaitu tolaik 20 eiro maksāja. Vispār kopīgās apgaitas nebija produktīvas, jo vienmēr paķērās līdzi kāds vīns vai alus, kas parasti strauji radīja vēlmi paņemt vēl kādu vīnu vai alu un tad jau vairs izplatīt negribējās nemaz.

Viņš man stāstīja, ka katram izplatītājam ir savs veids kā vismaz 40-50% produkcijas neizplatīt. Kaut kādas pārbaudes esot, bet vienmēr varot aizbildinājumus izdomāt kādēļ tur vai citur bukleti nav samesti.

Pats parasti katrā lielākā miskastē pa 20-30 bukletiem ielidināja, bet viņa paziņa visu lieko uzkrājot daudzdzīvokļu mājas pagrabā - tas gan radot problēmas, jo paziņam nebija risinājuma ko darīt ar kādu pusotru tonnu spīdīgu bukletu, kas tur sakrājušies; cits izplatītājs reizi pusgadā visu sameta mašīnā un vien sev zināmā vietā tuvējā mežā apraka.

Miskastē lielus blāķus mest nevarēja, jo tad miskastes vedēji sazinoties ar bukletu īpašniekiem un varot problēmas sanākt. Vācijā visi tādi kārtīgi tomēr.

(Reply to this) (Thread)

Mums te shemka tāda, ka blakus pastkastēm stāv spama stends — nu tipa kā avīžu tureklis veikalos. Un normālu kantoru sūtījumi tur arī parasti stāv, kam incē, tas paņem. Bet nezinu, vai atkarīgs no konkrēta pastnieka, vai no izsūtītāja, dažkārt, savukārt, tiek sastūkāti pastkastē. Kā rezultātā nonāk turpat blakus stāvošajā, šim mērķim paredzētajā atkritumkārbā :)

(Reply to this) (Parent)