Lācītis numur divi - June 25th, 2012 [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

June 25th, 2012

[Jun. 25th, 2012|12:56 am]
[mood |Gambrinus]
[music |Estrādes mūzika]

Gauži apsmaidījos, kad vēstniecības jāninga pasākumā kāda čehiete samērā skaidrā latviešu valodā pajautāja "Vai es varētu aizņemties ugunsdzēsēju?"

Ierastu žestu stiepu pretī šķiltavu, bet kaut kas sejā laikam mani nodeva, jo madāma saminstinājās un tā kautrīgi ieminējās, ka "ugunsdzēsējs" laikam nebija tomēr īstais vārds, emmm, a kā bija? Šķiltavas? Šķiltavas nebija tie mazie koka... Ā, OK, neko.

Forši, tā jau mēs visi tās valodas mācāmies, gan jau es viņu valodā līdzīgu hreņ dažreiz sarunāju, čo, visi jau visu saprot.

---

Toties biedre [info]etalonfunkcija šai pašā pasākumā piepeši tādā zvaigznes lomā iespēlēja, ziniet, ka taisni vai lepnums sirdī ielija, ka ir tas gods pazīt, pie iespējas autogrāfu paprasīšu; šodien jau laikam nedos, jo šodienas plānā ir pāris alutiņu uzņemšana iekš sportsbāriem, un pēc tam uz mani tiks nikni rūkts, bet rīt paprasīšu gan!

---

Šodien sapratu, ka lietas šai pasaulē ir stabilas kā akmenī cirstas. Sākoties pavasara - vasaras sezonai sāku domīgi skatīties visādu ūziņu veikalu virzienā, lai iegādātu kārtējās tādas pareizās, normāla formāta, ar normālu (6+) kabatu skaitu, normālu krāsu un materiālu, likās, ka prasības nemaz nav tik saasinātas. Divi mēneši vilšanās gan vietējā gan brālīgās Vācijas mazumtirdzniecības sistēmā, līdz nāca atklāsme ielūkoties pašā parastākajā un plebejiskākajā Tesco klōzīšu nodaļā, tur, lūk tur viņas slēpās, sviestmaizes ar desu cenā un viss savās vietās.

---

Izrādās, ka arī šajā pilsētā ir iespējams nevilšus ietrāpīt nesmēķētāju bārā, nu jā, jā, it kā jau pie durvīm lieli un brīdinoši uzraksti karājās, bet tos es pamanīju tikai jau post scriptum, laukā pīpējot. Nu nekas, toties alus tur bija tikai Staropramen, i tas pats padārgs. Takš pēc tam izdevās ieblandīties nostūrī, kurā jau atkal nebiju savu kāju spēris un par tāda eksistenci ij nezināju, pagalam rōmantisku ūdenskritumu rotāja skulptūra "vīrs, kurš sit zivi", tas normāli, sendienās tā bija ļoti cienījama nodarbošanās, un visi jo visi gribēja līdzināties tam, kurš prot nosist zivi, jā gan.
link3 garāmgājēji|iet garām

[Jun. 25th, 2012|05:56 pm]
Pie pusdienām skatoties zombokastē padomāju, ja pavāri taisītu salātus tik lēni un izjusti kā reklāmās, tad viņu restorānu klienti nebūt nebūtu tik apmierināti un smaidīgi kā reklāmās.
link1 garāmgājējs|iet garām

navigation
[ viewing | June 25th, 2012 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]