| |
[Jun. 24th, 2012|12:56 am] |
| [ | mood |
| | Ellīgi noguris | ] |
| [ | music |
| | Līgodziesmas, aga | ] |
Nu ko, zaķeiši, visi paklīduši ap ugunskuriem vainadziņa dedzināt-i da saules lēkta sagaidīti-i?
Māņi un pesteļi, zaķeiši, māņi un pesteļi, ka es uz jums saku. Es jums te pāris vārdos par īsto, patieso tradīciju pastāstīšu.
Pēc īstās un patiesās tradīcijas, pie līgodienas kārtīgs latvietis dodas pagādāt sev jaunu guļvietu. Lai uzturētu dzīvu savu senseno saikni, pēc guļvietas latvietis dodas pie indieša, jo no turienes viss mūsu senatnes mantojums nācis, alfa un omega, pirmais, tātad, darbiņš, ir indietim guļvietu pret naudiņām mīt.
Tālāk kārtīgais latvietis šo savu jauno guļvietu ielādē busiņā pie albāņa un nogādā mājās, tad sākas īstenais jāņu rituāls. Pirmkārt — izmēzt guļamistabu tukšu no vispār jelkādām mēbelēm, paklājiem, vispār no jebkā, tas simbolizē attīrīšanos no pagātnes sārņiem. Vecā gulta varētu tikt svinīgi sadedzināta, taču kārtīgais latvietis ir gana praktisks, lai nelaistu postā labu mēbeli, tālab tā tiek vienkārši iekrauta citā istabā. Turpat arī vēl skapītis. Un vēl viens plauktiņš. Un vēl, un vēl, līdz visas atlikušās telpas ir piekrautas līdz ūkai un apgriezties vairs nav kur. Tas simbolizē lietu cikliskumu.
Kā nākamais seko skumju un apceres mirklis — loģiski, jo nekādi latvju svētki nav iztēlojami bez skumjām, apceres un vēl-nāks-piektais-gads, lūk, šajā laikā kārtīgs latvietis sēž istabas vidū, apkārt ir nekontrolējamā čupā sakrautas jaunās guļvietas detaļas, daļas un daļiņas, kaut kur kaktiņā laptopā rēgojas no ikea.cz ielasīts pdf-s, kurš sniedz attālu priekšstatu par jauko un stabilo konstrukciju, kurā teorētiski vajadzētu pārvērsties šai lūžņu kaudzei. Latvieti, savukārt, velk uz asaru, jo saprast tajā visā neko īsti nevar, daļa detaļu trūkst, pirksts ir apdauzīts, otrai rokai pirksts - arī apdauzīts, galva apsista pret logu un vēl kaut kāds dēlis uz kājas uzkrīt.
Taču svētki, protams, paredzēti līksmībai, tāpēc pēc šī nelielā depresijas mirkļa kārtīgais latvietis patiesi uzmeistaro no 6 pagalēm, 12 metāla daļām un 5 skrūvītēm ko līdzīgu pdf-ā redzamajam priekšmetam, aizdara to visu ar matraci un, līksms par padarīto darbu, dodas uz Kamerkrogu iestumt māgā augstvērtīgu liellopa burgerīti.
Jāpiezīmē, ka arī Kamerkrogā svētku tradīcija nav sveša, kad top jau skaidrs, ka saules gaismas sagaidīt mums te neviens nedos, un pamazām jādodas mājup — oficiants apjautājas, vai ta vēl kādu alutiņu varot piedāvāt, un tas uz viņa rēķina būšot. Nē, mazo nevarot, vai nu lielo, vai nekādu.
Lūk, un pēc visa šī sarežģītā rituāla kārtīgs latvietis ir pārradies mājās, noguris kā cūka, gatavs ierāpties jaunsaskrūvētajā migā un aizmigt saldā miedziņā, gauži vienaldzīgs pret visiem vainadziņiem, ugunskuriem un dedzinātu gaļu, jo nāks jauna jāņudiena un būs kaut kā jāmēģina sakopt viss tas bardaks, kas pa vakaru te uzrīkots.
Tas simbolizē jaunu saules lēktu. |
|
|