| |
[May. 15th, 2012|09:49 pm] |
Ja vienā teikumā - da dzīvs, dzīvs, divi dienas ne saules gaismas redzējis, ne cibās īsti ieskatījies, es zinu, tas man par to vīkendu, tur redz, kā sanāca - pie piektdienas pēcpusdienas, kad bula laiks un grādīzeris ap 30 grādiem koķetē, izgājām laukā uz kādu mazu, nesportisku loku, nezinu, kāds šaitans dīdīja uz kārtējo "hmmm, nez, un kurp šitā taciņa ved", bet nokļuvām kaut kādās cilvēku un dievu neskartās pļavās, no kurām vienīgais ceļš izpaudās kā "sandalēs lejup pa gludu klintsvirsmu, gādīgi nosētu sīkiem akmentiņiem", biedre ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) etalonfunkcija kaut kur pusceļā aizgāja astrālā un pārcēlās uz sapņu valstību, kurā kūļāja kājas baseinā, malkojot pina coladu ar saulessardziņu un ķirsīti, lai gan realitātē takš vēl kārtējais kalns jāšturmē, lai vispār kādā civilizācijā nokļūtu, vot, un tad pie sestdienas ar pirmajiem gaiļiem uzzīmējās el-džē lietotājs zirka, nu un tad, protams, bija jāizmet formāls līkums pa svarīgākajiem skatu punktiem, lai gan vieglāk, šķiet, būtu uzskaitīt vietas, kas netika apmeklētas, rezultātā, vobšem, pārradāmies mājās 12 stundas vēlāk un слегка не трезвые, uz kā rēķina pie svētdienas vismaz izgulējos, tak māte daba nesnauž un sarīkoja tādu zapadlo, kā pilnīgu kafijas trūkumu, kas ir kategoriski nepieļaujami narzāna nomocītiem organismiem, tāpēc vajadzēja līst laukā no mājas, lai uzņemtu tasīti kofeinizēta dzēriena, vienīgi nedrošais solis paveda neceļos un izrādījāmies kārtējā kalna galā, no kura vajadzēja nočāpot uz kādu dīvainu ciematiņu, kur laimīgā kārtā atradās kapiju un mazu pivcīti piedāvājoša iestāde, bet kas bija gana tālu no jebkādas civilizācijas, lai nāktos vēl kādu pusstundiņu klīst gar upi, un tad piepeši izrādījās, ka dārgie pilsētas viesi smeļ garšīgos ar kaut kādiem apšaubāmiem franču kedaiņiem, nu kaķis ar viņu, ietrausāmies transportā līdz holešovicei, uzņēmām pa klaipiņam šķidrās maizītes, un tad jau bija jādodas pēc močedāniem, un tad līdz autoostai, tad atkal atpakaļ, un, vobšem, es teorētiski saprotu, ka brīvdienas bija, tak ir sajūta, ka tagad gribētos tādas, kurās tupa nogulēt līdz rīta un vakaram.
Tad - iet gulēt. |
|
|