Paralēli sūrai, grūtai virpošanai, čatojam iekš Шайтан-окно (Rietumos pazīstams kā ICQ) ar perkons par metro būves iespējām Dievzemītē.

Situācija, lieki minēt, izskatās depresīva. Tāda džungura mums te nav. Ietaupīt nav no kā. Varētu par nodokļu naudu, tak neviens tos nemaksā, ij tik un tā summiņas mums te tādas, ka 100 gadu jākrāj būtu. Varētu apgriezt budžetus visādiem birokrātiem, likt Zatleram par 200 Ls mēnesī valsti prezentēt, bet arī tur ietaupīsies labi ja pirmās stacijas būvlaukuma attīrīšanai. Nu varbūt vēl - noalgot Vasju, kas pieskata objektu. Bet aparātusi, kas minūtē 100 cilvēku stundas darbu izdara, maksā vairāk, kā visu mūsu dvēselītes melnajā tirgū.

Varētu zagt. Bet atkal jau īsti nav no kā, visi savas zelta rezerves drošā vietā iebāzuši un sargā, pie kam starptautiska šmuce sanāk. Pretendēt uz Arktikas naftas iegulām nespīd, kādam karu pieteikt — arī nesmukums pa visu ģīmi.

Bet tad nāca apjausma. Kaut kā tak visādās londonās un maskavās to metro ir virsū stutējuši, kaut kā pat piramīdas un Rodas koloss ir būvēts. Verdzība! Ir jāatjauno verdzība! Uz 5 gadiem Latvija izstājas no visām konvencijām, visi darba spējīgie tiek pasludināti par vergiem, tiek izsludināts tenderis uz kādu 500000 lāpstu iegādi un visi rok. Un skat, pēc kāda laika izdzīvojušie jau var vizināties smukos RVR ražotos pazemes vagoniņos, ij Maestro priecīgi smaida, jo viņa gaišā ideja ir izdevusies. Un uzraksta Ancei Krauzei jaunu dziesmu.