Šorīt piecēlos ar cerību, ka pasaule no šodienas būs savādāka.

Zinet kas jādara man, lai sevi nedaudz piepildītu?Jālasa kāda grāmata.

Smaidu. Un ar visu smaidu saku:"MAITA"

Ziniet, kas ir pats trakākais?Es nespēju atcerēties to slikto.Tikai labais manā prātā maisās.Man ir bail.

Šovakar es klusēšu.Man pietrūkst zeme un pieneņpūkas, kas lidoja gar manām ausīm.

Es braucu uz laukiem.Just svaigu gaisu, pozitīvu nākotni un smaržojošu dzīvi.

Nahuj vīriešus, ja viņi ir gļēvāki par sievietēm. Un to es pēc entajiem mēnešiem esmu sapratusi tikai tagad.Dažkārt man ģenialitāte pielec vēlāk.

Šodien(jau iepriekš atvainojos par savu rupjo runas veidu) Bļaģ nahuj visus gribu sūtit dirst.Šodien zināmu pārdzivojumu dēļ, kas saistās ar smago dzīvi un cilvēkiem, kas nonākuši neceļos. tas viss man ļoti sit gar zemi kā ar āmuru. tas man liek paskatīties uz dzivi pesimistiski. lai gan jau pēdējos mēnešus esmu ieslīgusi pamatīgā pesimisma viskija glāzē.grūti.grūti skatīties uz savu draudzeni, kā viņa cieš.grūti.mīlestība ir smaga.viņa teica, ka gaidīs.pat ja tas viss ilgs 3gadus.es zinu... viņa gaidīs.šķebinoši smagi. drīkstu nolamāties?bļaģ!

Labāk skumt nekā nejust neko.

Kaut kā šķiet, ka es spētu pat ieslīgt pavasara depresijā. Tā viegli un nemanāmi. Un tad es pat nemanīšu un neapjēgšu, ka man ir pavasara depresija.Plaukstas karstas.Ja es justu, tad tās būtu aukstas. Un visas šīs dienas mana galva ir tik smaga, jo tur nav domu un ideju.Tizli sanāk.Man pietrūkst manas aukstās plaukstas.Es vismaz apjēdzu, ka man ir sirds un ka pa visu manu ķermeni strāvo kaut kas no dvēseles. Kā to var atkal panākt? Just. Vienkārši atkal just.

I used to shoot you down.

Kaulos ir iezadzies slinkums.Gulēt un blenzt debesīs.Vajag.Bet nav spēka pat tam.Vajag pilnību?Vajag, bet nav.Vējš ārā trako, bet iekšā bezspēka miers.Visas dienas jūtos tukša.Aizvēršu acis, varbūt vismaz kādas tirpiņas uz pāris sekundēm parādīsies.

Cik neredzēts prieks ir parasti tad, kad pieverot acis, tevi pārņem tāda sajūta, kuru nekad neesi jutis. Atverot acis paveries apkārt, un Tev visi cilvēki liksies muļķīgāki vai ari pretēji... labāki un gudrāki.Iekšā viss sāk kņudēt, ka acīs parādās bez iemesla un gribas tas sāļais lietus. bet tas nevar līt, jo apkārt ir citi cilvēki. pat ja Tu sāktu raudāt, tev vaicātu, kas noticis.un tu klusētu, jo to pat nevar pastāstīt. tukšā pilnība.kā pēkšņš putna pikējums tas viss. tas viss samaļas kopā ar apkārtnes smaržām un krāsām. un tu apstulbsti. jo pasauli uz pāris sekundēm redzi savādāk. sākās tāds apjukums kā nieze. un tad. tu gluži kā krīti. un esi atpakaļ savās vecajās domās un vairs neredzi pasauli kā tajā laikā posma. un naivi ceri, ka kādreiz tu tā mužīgi redzēsi tādu pasauli, kā tobrīd.

vilciens iet un iet.
taisnu ceļu vēlas skriet.
putni laižas debesīs.
vilciena tajās lūkojās.
zili palagi,
zili sapņi.
vilciens sliedēs apmaldījās.

Man gribas sēdēt un zīmēt klausoties kādu dziesmu. Tā uz labu laimi. Žēl ka es nemāku zīmēt.šodien esmu iztukšoti pilna. tas ir. šķiet, ka manī tukšums ir vairāk nekā putnam plauksta graudu. šodien koki ir savādāki, manas grimases savādākas. mans prāts klīst citur. kur es parasti neklīstu.sauksim to par tukšo ceturdienu. protams, ja šodien ir ceturdiena.

Aizmirstiet to mirkļa vājumu.Zivs puveklis.

Neesmu nekad to teikusi.Es saņemos.Mīlu es Tevi.Mīlu.Žēl, ka šī ir viena no tām sāpīgajām un neaizmirstamajām.Tagad kā mazs bērns, kam sāpīgi bize sapīta, raudu.Teikstais tajā ielā, kur kaķi skrien tik ātri un nevajadzīgas mantas karājas pie kokiem, nekad nepiepildīsies.Lai gan abi cerējām uz ko citu.Bet Tu pats parakstīji spriedumu.

Sēžu un blenžu. Domāju. Varbūt kaut ko uzrakstīt.Tik reti tevi manu.Bet tad saprotu, ka nav jau ko tev stāstīt.Muļķīgi pajautāt kādu dziemu?Vai arī pavaicāt vai pie Tevis nav palikusi kāda mana manta?Agrāk es meklēju vissīkākos ieganstus.Bet tas bija tik sen.nav iemesla Tev rakstīt.Tā lai arī paliek.

Tik pēkšņi aukstas rokas palika. Pirksti trīc. Zīda palagos ietītais bērns.

Es pēc ilgiem laikam jūtos uzvaroša.Un ziniet, es sapratu, ka mani mīl tik daudzi. Un tie paši labākie.Ne velti cilvēki, kas nav mani draugi, nav mani draugi.