Rīt pamodīšos skaista un uzvaroša.Es parādīšu, ka esmu vecene ar pautiem bļe.

Mazliet zaļas smilgas.Krītošus ābeļu ziedus.Vēju, kas to ābeli purina.Zilas debesis. Un tev sāk likties, ka pasaule griežas ap Tevi.

Kāds teica, ka melanholija varbūt tikai skumja.

Pilns kuņģis ar viskiju.es dzeru viskiju, pat ja ir hokeja spēle.man ir par ko dzert.izdzert savas bēdas ir vislabākais veids.es saprotu, ka varētu kļūt par alkoholiķi.tas tāpēc, ka visi mani ieved izmisuma joslā.es ienīstu citu, mīlu citu, cits mīl mani un cits ienīst mani.tā ir smagā dzīves sastāvdaļa. mīļie. daudzi paliek pr alokoholiķiem dēļ mīlestības. tas ir kā mierinājums. labāk mīlēt vai būt alkoholiķim? nezinu kas. bet tās mūsu ādā ieurbjas tik smagi.tik smagi, ka jūkam prāta un nokļūstam pagrimuma zemākajos punktos un slāņos.
dzīvot bagāts un nelaimīgs, vai nebadzigs un ar sāpošu mīlestības sadragātu sirdi? kāds vispār māk to salāpīt? es gribu zināt. es vispaŗ ewmsu mīlējsui vai arī tās ir tādas milzīgas viskija brilles? a ja nu patiešām ienīgais ko cilvēks spēj mīlēt ir brilijanti?viss. eju gulēt.

Tu man esi liela problēma.nu kā, nu kā es varu dzīvot mierā, ja tu uzspasē katru manu soli, pievērs man uzmanību.man ir apnicis, man ir apnicis aklautēties kā ar bērnu. es gribu pilnvērtīgu dzīvi.Tu esi labs draugs, bet varētu lūdz palūgt, pārstāt mani egoistiski mīlēt? es Tev to nelūdzu.milī mani tikai kā draugu.nākamreizes nedzirdēšu. nākamreiz es būšu nesavtīga un aizgriezīšos, un tavi kliedzini būs brēcošas laviešu brūnaļas māviens.nekas vairāk.es tak arī esmu cilvēks. un es arī girbu savu laimi. nākamreiz es tevi nestutēšu. nākamrezi es būšu riebīgs draugs.

Beidzot mājās.Visu dienu staigāju kā ieprogrammēts zaldāts, kam nav īstas dzīves un īstas laimes.Te man ir mājas. Te man ir dzīve.Uzredzi uz pāris uz stundām ļaunā pasaule.Es nu esmu drošībā.

Man neko daudz nevajag.Tikai zināt, ka es kādam rūpu. Sajust kā plecs spiež man ribās.Es pat atļautu ja manas smaržas sajauktos ar kādā tikko izpīpētās cigaretes dvakas.A ko tagad?Sēdēt un vīlēt nagus ar smagiem elsieniem un pūtieniem.Bļe. Ja vientuļa, tad vismaz kaut cik skaista, lai esmu.

Ap manām ausīm plivinājās mati, kuris ir ievirpuļojis ziemeļu vējš. Coldplay man ausīs bļāva- we live in a bueatiful world. Un man nekas cits neatlika, kā noticēt. A ko darīt? dažreiz ir jāmāk pakļauties kāda vārdu spēkām.

Beigta zivs guļ pie manām kājām,
bet Tu veljoprojām to spārdi.
Dubļi šķiežas gar tās nedzīvājām acīm.
bet pār manām lūpām netiek pārspļauti želabaini vārdi.
Nekas.
Drīz tai būs spārni.

es esot slinka, bezatbildīga un izlutināta.Bļe!Es pierādīšu, ka es spēju būt pati par sevi. un es pierādīšu, ka man ir bieza āda un liela sirds!Es arī māku dzīvot patstāvīgi. Un ja es girbu, tad es spēju būt lielāka pedante par savu māti un es spēju nest lielāku nastu par viņu! Parādiet,parādiet man mazliet kaulu, kurš ir grūti sasniedzams. Sakūdiet mani līdz vājprātam. Es tad izdarīšu visu iespējamo. Un lūk. Šeit nu ir tā jūsu kļūda.

Vajag aizbraukt dziļākajos pāķos.Vajag atvērt kādu labu grāmatu. Lasīt, bet nesaprast tās tekstu, jo domām tobrīd vajag maisīties kaut kur citur,un sajust eksistenci. Kur? Eksistenci savā galvā. Es nāvīgi sen tādu eksistenci neesmu jutusi. Bet es zinu, ka tas apreibina labāk par viskiju un tajā brīdi liekas, ka visiem cilvēkiem vajadzētu kliegt tieši man sejā, lai tas viss tiktu iztraucēts. Jums tā ir bijis? Nolādēts.Es ilgojos pēc savas bērnības.

Šodien es zīlēju kā muļķīgajā bērnība.Un ziniet, tas jautājums,ko es tā kā uzdevu.apstiprināja manas domas.Pīķa kalps.domu spēks.Vai gribat zināt kadu jautājumu uzdevu?
-Kuru es ienīstu.
Kā cimdiņš ar rociņu kārtis sakrita ar manām domām.Pēc ši es kārtis noliku malā. Man vairāk neko nevajag zināt.

Ja mana dūre atrastos kādu pāris centimentru attālumā no kāda sejas. visticamāk tā arī ielidotu mērķtiecīgi taisni tajā. Tā lai sarkanie eirtrocīti lido un nomirst kopīgi uz kādas aukstas flīžu grīdas. Es arī māku būt asinskāra.

Es Tev vairs nekad neko labu nenovēlēšu!Pat Priecīgus Ziemassvētkus ne.Tu gļēvā ādā.Pagrimuma hiēna.Saspiestais tārps zem pazoles.
PROZIT!

Riebīga sajūta.
Nu..Labāk lai i es būtu paliksui , kur esmu.labāk lai būtu mazāk cilvēki kas mani mīl.Tā laikam jau ir. mēs mīlam tos, kas mūs sāpina.
Un mūs mīl tie, kurus mēs sāpinam.
Piedzerties.Viskij, kur Tu esi?

Laba sajūta, ka man iet labi.un šķiet, ka toties Tu esi nelaimīgs.Viss, iespējams nostājās savās vietās.

Kuru gan es te mānu.Nu protu es raudāt... Un kā vēl.Tā, ka pat no manas raudāšanas tās stikla glāzes varētu aiz aizkustinājuma raudāt. Nē, tomēr, ne tik traki. Bet ja tajās stikla glāzēs ielietu labu viskiju. Tad gan man šķistu, ka tās glāzes raud dēļ manis, jo es raudu.Cilvēkiem vajag būt emocionāliem. Lai attīrītos un pierādītu, ka mums ir arī sirds.

Lūdzu, lūdzu nekautrējaties! Stāstiet savu pasaku. Arī cigarešu dūmus es atļaušu Jums ievilkt, tas piešķirs tai vēl lielāku burvību un brīvību, līdz tā pasaka kļūs par īstenību.

Tas bija pretīgi, tas bija pretīgi, tas bija pretīgi.
Tas bija nevīžīgi.
Tas bija nolaidīgi.
Tas bija egoistiski.
Tas bija smagi.
Tas bija vienaldzīgi.

Drīz būs vientulīgas mājas sienas.