saprotu, ka vajag reizēm ierosināt bērniem uzspēlēt kādu galda spēli, bet man pašai roka neceļas, jo datorenes ir daudz jautrākas. varbūt ja beigtos elektrība.. bet arī tad taču vēl ir telefonā baterija un laptops kādu laiku iet.
ja nu vienīgi būtu izgudrota kāda jauna anarhoprimitīvistu konceptuālā galda spēle, kas sauktos "uga buga industriālā revolūcija slikta", es spētu konceptuāli atgriezties pie galdenēm..

mēs spēlējam Duckgame katru vakaru (panorāmas laikā) visi četri. Simons ir man klēpī ar salauztu pulti un aktīvi līdzdarbojas, un arī traucē - sper ar kāju pa klaviatūru, pults vadu vai zīž, tāpēc es gandrīz nekad nevaru uzvarēt. mēs ar E spēlējam ļoti labi, bet tomēr Ingmārs ar savu geimera backgroundu mūs sakauj.
vakar vakarā, kad noliku bērnus gulēt, nolēmu pierādīt, ka varu vinnēt. tas bija intensīvs mačs, kura visu laiku bijām līdzās, vairākos raundos neizšķirts, bet beigās es nokritu no kartes, un I ar vienu punktu uzvarēja. aizgāju gulēt zvērīgi nikna.

mēs dzeram karstvīnu un spēlējam duckgame visi pret Eiženu