Eižens beidzot piepildīja savu sapni - pastrādāt dārziņā. Noņēmās ar Simona grupu visu rītu - audzītes sajūsmā un bērni arī. (Simo neitrāli, viņš esot no sākuma ļoti lepojies, bet pēc tam aizgājis stūrī zīmēt, un Super Mario riņķa dejā neiesaistījās). E bija sagatavojis programmu - vispirms demosntrēja čūsku-robotu, māčija to vadīt ar pulti. Pēc tam katram bija salasījis paciņu ar detaļām, lai pagatavotu vienkāršu robotiņu un vadīja lego robotu darbnīcu, pēc tam viņi lipināja filca robotus, krāsoja trafaretus un spēlēja dažādas videospēļu tēmu rotaļas.

simo izlasīja: pūķi, kuģi, roboti un kosmoss

nepastāstīju, ko es redzēju robotu izstādē. bija priekšpēdējā diena, un pie robotiem veidojās rindas, jo sevišķi pie tiem, pie kuriem bija jāiet pa vienam un kas uz kādu pus minūti simulēja kādu virtuālu kosmisko ekspedīciju. pirms tam bijām aprunājušies ar dažiem robotiem, kas slāvu akcentā izčerkstēja kādu piedauzīgu jociņu vai komplimentēja izskatu, vaicāja par šašliku jāņos un atbildēja uz bērnu jautājumiem "kā tevi sauc"un "cik tev gadu". iestājāmies rindā uz vienu tumšo telpu ar aizkariem, kurā bija jāiet pa vienam. rindā gaidījām kādu stundu, bet tā kā apkārt bija daudz visādas pīkstoņas un projekciju, bērni gaidīja visai pacietīgi, palaikam viens vai otrs izgāja no rindas, paskatījās apkārt citus eksponātus un beigās arī sagaidīja savu pus minūti nothing speciala. bet īpašu šo gaidīšanas laiku padarīja priekšā stāvošais pāris, pie kuriem palaikam pierotēja agrīna pusaudžu vecuma bērni - nezinu cik viņu beigās bija, bet visi arī gaidīja uz to pašu atrkaciju un bija atnākuši līdzi katrs savam vecākam uz Tinder date. iespējams vienu no pirmajiem - to es secinu pēc tā, cik alkatīgi vīrietis glāstīja plānajā vasaras kleitiņā tērptās sievietes pakaļu ikreiz, kad viņu bērni aizklīda vai aizgriezās, un beigās arī tad, kad viņi bija turpat. viņš - ap 40, kamuflāžas šortos pāri celim, wifebeaterī un uz pleca uztupinājis viņas ne pārāk smago sieviešu somiņu. viņa - puķainā vasaras kleitā, kā jau teicu, ar copīti, šķita nogurusi un izbesījusies. spalvainā vīrieša roka atkal un atkal spēcīgi berzās starp sievietes pakaļas vaigiem mana dēla acu augstumā. bet viņu tādas lietas sevišķi neinteresē, tāpēc sajūsmu vairāk izraisīja tālāk rindā stāvošajā robotu gīku publikā, kam visu to dīko stundu nebija īsti nekā cita, ko darīt, kā noraudzīties uz priekšāstāvošo mugurām un noklausīties visai skaļo sarunu:
- Indra? Indra? Tu gribētu arī lidot kosmosā?
- Nē, ne pārāk.
- Indra, tu negribētu lidot arī ar mani.
- ..
- Indra, nāc ar mani iekšā, lidosim abi kosmosā.
- labāk palaižam bērnus...
- viņiem vēl jāstāv otrā rindā, bet mēs ar tevi tikmēr... Indra!
- es paskatīšos, kur viņi ir...
- nevajag, nāc es tev kaut ko pačukstēšu
(skūpsta. dziļi, ar mēli)
- Indra, kur tu vēl gribētu, lai es jūs aizvedu?
- ...
- Mēs varam atkal visi kopā šitā (bāž roku dziļi, aktīvi berzē, liekot saprast, ka biļetes bijušas dārgas)
Pienāk bērns, saka, ka grib ēst.
- ja tu gribi ēst, vari iet prom tūlīt pat!!! kas tev ir? ko var dīkt?
bērns aiziet.
- kāpēc tu tā?
- bet ko tad mēs te esam atnākuši darīt - ēst vai lidot kosmosā? pastāsti labāk, kādi roboti tev patīk?
- ...
- tev patīk roboti? labāk roboti vai kosmonauti? kur tu vēl gribi, lai es jūs aizvedu.

Indra tikai stāv ar taisnu dejotājas muguru, ļauj vienai spalvainajai rokai turēt savu somu un otrai ātri ložņāt pa to visā garumā. jo laika nav daudz un jātver mirklis.

hahaha. Akropoles robotu izstādē roboti runājot tikai krieviski. robot robot robot!

aw, izrādās, ir arī roomba robotiņš ravētājs: https://youtu.be/NNynnV1PJrk