Reinis aizveda E uz Lenesonu. Simo, labi pavēmis, jau kādu laiku guļ. Bet es esmu pārdzērusies kafiju.
un piededzināju katlu.

Lenesons bija normāli kvalitatīvs [tipa rādāms Bozārā], tajā praktiski nebija jēlu joku, bet arī nekāda avangardiskā stilošana. īsi, bērnišķīgi klasiskie skaņdarbi, fakti par kukaiņiem un krāsains, pavasarīgi nostalģisks ēnu teātris ar bitītēm, mārīti, briežvaboli, nātri un raseni.