mums festivāls beidzās laimīgi, ar ne vairāk ne mazāk kā laimīgu beigu sajūtu. viss ir noticis un sanācis un labākajā iespējamajā formā. un tāda jūsmas pilna un rietumu vēja appūsta, izdzērusi svētku šampi parnācu vakarā mājās ar visiem programmiņu, salvešu, spirta, plakātu un uzkodu maisiem, un bērni jau skrēja pretī saukdami: kaķis ir sačurājis VISUS spilvenus!

sanāk gandrīz katru nedēļu saulainā dienā iet skatīties jaunu dzīvokli. ar visiem bērniem - Simons raksturīgi, pārkāpis pār slieksni, nokrīt visā augumā un raud, neļaujot māklerim runāt. Eižens vienmēr izlemj, ka šis ir īstais, ka te nu būs viņa istaba un viņš dzīvos. vēlams, lai arī iepriekšējo saimnieku kaķis paliek dzīvot.
nezinu, kā lai to paskaidro, bet man ļoti svarīgs ir Dzemdību nama tuvums. gan šeit, gan Briselē mēs dzīvojām pie sarkanas baznīcas.
bet protams man vairāk nekā jebkad agrāk patīk mūsu tagadējais dzīvoklis ar skatu uz "Rīgas siltumu".