ha! nebija nemaz tik traki. es izkāpu no autobusa, mani uzreiz savāca asistents, paņēma usb, ieveda telpā un es pat nepaspēju nobīties. norunāju, applaudēja un prom. visi bija smaidīgi, sensejs plaši māja ar roku no savas sēdvietas. beigās vienīgi pienāca Ms.Kobayashi, kas es jūtu būs man tāda tā kā oponente. Un teica, lai gala prezentācijā noīsinu uz pusi un runāju lēnāk, jo viņa neko nesaprot. laikam jau tad tomēr tās tēzes ir pieņemtas ar visu aizķepsēto kļūdu.

februāra sākumā ik katrās mājās vakarā ģimenes galva (visbiežāk tēvs) uzvelk velna masku, bet pārējie viņam dzenas nopakaļus, apmētādami ar sakaltušām sojas pupām un saukdami: "velnu ārā, laimi iekšā!". tāpēc jau tagad visos kioskos pārdod kaltētās pupas un velna maskas. pupu mešana ir tāda atvieglota eksorcisma tradīcija, kas aizsākusies sen atpakaļ ķīnā, kur laikam jau metuši ar akmeņiem. (pa tēvu? pa velnu??) vēl var veiksmītei virs durvīm izkārt smirdīgu sardīnes galvu.

šodien sanāca tāda situācija, ka iegāju labā frizieru salonā, izspiedu no sevis japāniski, ka jāgriež mati, jo vairs neredzu caur čolku un mani apgrieza - par brīvu. ļoti kvalitatīvi apgrieza (pēdējo reizi man tik labs pods uz galvas bija pirms gadiem 5iem pie franču meistara taisīts). tagad attinot notikumus, saprotu, ka īstenībā viņi gaidīja modeļu galvas kādu nedēļu vēlāk, bet nezināja, kā man atteikt. un nesaprata, ka es esmu atnākusi kā klients vai arī noskaidrot, kas tur būs ar to griešanu un kad.

zemestrīce!! pirmā šogad.
upd pastījos, earthquakes today - ne tuvu nav pirmā šogad. katru dienu pa kādai ap 5 ballem.

parmainas peec pieteicos kaa vegetaariete, jo tiem vienmer tiek ekskluzivi edieni pie atsevishka galdina. mees bijaam pieci. no kuriem 3 tomer bija piscatariani, t.i. rija garneles abaam saujaam. pie otra galdina biju es un budistu muukene Shindra (viena no 2 meitenem-mukeneem japanaa) un mums pasniedza tikai lakstus, visaadaas meercees gan, bet tomer lakstus. mes principaa runaajaam tikai par vegetarismu. un es kaari skatijos uz blakusgalda garneleem.
mazliet noshaavaam garaam ar outfitu, jo mana draudzene izdomaja, ka ziedot kambodzai ieradiisies daudzi interesanti un turigi cilveeki, taapeec taa buutu laba vieta, kur izraadiit vinas dizaineetaas dreebes. ko tikai draudzibas vaardaa neizdariisi - man uzvilka minikleitu, pumpainas zekes, augstus zaabakus, plastmasas rokasspradzes un sakasija matus. protams, uz labdaribas pasaakumu bija ieradushies loti asketiski un natural-beauty cilveeki, un vecas tantes. piesedzu iisu kleitu seezhot ar salveti.
vakar gaitaa pie musu galdiniem pienaaca iepazities kads jauns japanu virietis. piskatariaans kevins saaka izjautaat japaani par nodarboshanos. vins izradijaas aktieris. mes loti ieintereseejaamies par japanu musdienu teatri, jo kabuki - nee vins nespeeleejot. un kevins jautaaja, vai vini speelee vagiinas monologus. japaanis nesaprata shos vardus, mes samulsaam un saakaam intereseeties, kaa to pateikt japaaniski. monologi kljuva par varoneposu, bet vagina palika neatrisinaata, mes mazliet mulsaam to skaidrojot. bet tad pajautaajaam mukenei tulkojumu. tachu aktieris bija tikai pec hobija aktieris. vispar vins stradaa par oficiantu itaalju restoraanaa. un arii saunaa par pirtnieku. onsenaa par apkopeju? nee, geju saunaa par prostituutu.

man kopš tīņa gadiem nav bijusi tā sajūta kā lielai stulbenei. es šodien skrienot pa tiem koridoriem jutos kā tāda kauna meita - neveikla sarkstoša pubertātniece, kuru apsmej aiz muguras. kura katru reizi paverot muti pasaka kaut ko aplamu. jo tā jau arī ir: "šitas pareizs printēt 2", "mans negrib rakstīt, dot jaunu". man nav nekādas vērtības un cienības šajā sistēmā, un to viņi arī pierādīja.

vispār teizemietim lielākais paldies, jo pa abiem kopā sacepām dvd skatāmā formā. atlikušo rīta daļu es nodarbojos ar pārtaisītā ievada printēšanu (kontā 2 salauzti printeri), pēctam bija tā nodošana.
beigās es vienkārši publiski raudāju par visu - par to, cik laika esmu šeit iztērējusi, nespējot tikt galā ar elementārām lietām, par visām tām naktīm un stundām, kas te pavadītas baidoties un nespējot atšifrēt, ko kompis man saka, par to, ka joprojām neko nesaprotu - ne viņu prioritātes, ne manieres, un ka tas viss - cik bezjēdzīgi sākts, tāpat arī beidzies.
labi, ka uzradās libānietis, kas arī, atkārtoti atraidīts, bija atbraucis nodot darbu uz laukiem. nolēmām aiziet līdz veikalam, bet es pakritu, sagriezu roku - tā kā nebija, kur ietīt, turēju nostatu, kamēr apkalta.

līdz triumfam tā arī netiku. ierados nodošanas kantorī pēc pusdienlaika. noliku visus sējumus un "summary"jas priekšā kontrolierēm. viņas šķirstīja un burtoja, līdz beidzot atrada - summary nosaukums nesakrita ar vāka nosaukumu. atšķirība bija šāda:

1) Blablabla. Projekta piedāvājums izstādei 2008 - "YYY".
2) Blablabla. "YYY" - projekta piedāvājums izstādei 2008.

tādu pieņemt nevarot. bet nelaime tāda, ka abi papīri senseja apzīmogoti, un sensejs citā pilsētā. iedeva man balto aizkrāsotāju un lika izlabot. es pabrīnījos, aizšmucēju ar balto. "YYY" pirmajā rindā un pierakstīju beigās. Taču tad atnāca otra dāma un pateica, ka šādu pie ņemt nevar, jo... es neesmu pārrakstījusi ar tādiem pašiem burtiem kā pārējā Times New Roman druka, bet gan savējiem. man izsprāga asaras. es teicu, ka tur es neko vairs mainīt nevaru. bet viņas teica, ka nepieņems. es teicu, ka vienalga iesniegšu, bet viņas - ka supervisors došot atpakaļ. es teicu, ka mēģināsu tik un tā. un tad viņas pamanīja otru kļūdu - ka man ir rakstīts vārds/uzvārds, nevis uzvārds/vārds. lika arī to aizsmērēt ar balto. un pārrakstīt ar Times New Roman burtiem.

pa to laiku taizemietis sazvanīja skolotāju un tas mums ar ķīnieti izsūtīja savu zīmogu. diemžēl, kad zīmogs pienāca, pieņemšanas kantori aizklopēja. tā ka manas tēzes ir iesniegtas, bet visticamāk izskatītas netiks.

beidzot visu sagatavojusi, sarkani apziimogotus virsrakstus uz kartona vaakiem uzlipinaajusi, nesu 4 smagos teezhu eksemplaarus uz pienemshanas telpu; jutu taadu kaa nelielu triumfa tirponju, ka shis nu ir galapunkts. bet pienemshanas kantoris bija ciet. pusdienslaiks. tad nu ar visu savu triumfu un svariigo nesamo naacu vien pa garo koridori atpakalj - gaidiit, kad klerki paeediis.

dabujusi zimogus, sarkanu seju aizskreeju prom no fakultaates, nemaz negaidiidama vakara bezmaksas shuttle busu uz savu darbniicu. diedzu uz Takadanobabas staciju neatskatiidamaas. bet sapinos - manas jaunaas, glaunaas zirenkljtiikla zekjbikses iepinaas zaabaku raaveejaa - un gandriz pakritu. sapinushamies kaajaam ieliidu pirmajaa shkeersielaa lai atmezglotu, bet tur paraadiijaas pretiigs tips bruunaa jakaa, kas apstaajaas 1.5 m no manis un veeroja. es dusmiigi paskatijos, un vinsh it kaa iegaja trepju telpaa, bet tad pamaniju ka vins tur staav un skataas gar stuuri.
ja peedeejaa laikaa man riebaas braukt ar vilcienu, tad shoreiz biju gauzhaam laimiga tur nokluvusi un tikusi pie seedvietas. vilciens nesaas lielaa aatrumaa. un man blakus seedoshaa sirmgalve mierpilni laapiija rozainu baleta chiibinju.

man jau bija aizdomas, ka nosaukumi *spine* un *summary* ir viens un tas pats. tuklaat vakar vakaraa bija nelaba priekshnojauta - taada neizskaidrojama kaa kad mezhaa uzgluuneetu chuuskas. bet protams. aizbraucu shodien uz Nishi-vaseda, paarliecinaata, ka viss ir kaartibaa ar manu noformeejumu. tachu pekshni paraadiijaas kaut kaads *summary* , kas jaanodod oficiaalaa veidlapaa un uz kura tad skolotajam jaliek savs zimogs. bet instrukcijaa ang.val. bija rakstiits *spine*. es tadu *summary* jau pirms meenesha biju aizsutijusi, un tagad uzcepusi 4 lapu *spine*.
sensejam bija tikai 15 min, ko apzimogot vaaku un *summary*. bet man bija tikai *spine*. dabuuju jaukt aaraa visus seejumus, un aatri saiisinaat *spine* par *summary*. tomer sensejs neiztureeja un aizskreeja prom, uzbljaavis, ka vajag naakt uz seminaariem, nevis braukaat apkaart pa pasauli. turklaat vins esot man zvanijis, bet es jau atkal neceljot. (es nezinu, kad man atsleedz tel, jo pazinojums nenaak un neviens parasti nezvana). tomer pec 5 min vinsh atgriezaas, atvainojaas, iedeva savu zimogu asistentam, kas pagaidija vel 15 min, kamer es parveidoju *spine* par *summary*. tagad atkal japaaraksta saakums un jaaiesniedz riit lauku filiaalee.

Dondoyaki ir jaungada svētku aizvadīšana, kad sadedzina rotājumus (meijas, zarus, papīrus), lai nemētājas. zaru galos samauc un cep sārtā baltas rīsu mīklas klimpiņas, kas pagatavotas no nederīgajiem atsijātajiem rīsiem, jo "japāņi neko nemet ārā" - man paskaidroja zemniekpaps, kas katru gadu kurot sārtu pie mūsu kalna.
tie ir svētki nabaga zemniekiem, kam nav naudiņas nedz īpašam mielastam, nedz arī dakterim. uguns ar pamatīgiem sprakšķiem sadedzina visas nelaimes un dūmi šķīstī, dod labu veselību un veselīgus bērneļus. Sārtu ar salmu slotām aizdedzina gada vīrietis un gada sieviete (eghm!), paps viņiem novēl veiksmes un tiem tad nu nākošais gads esot garantēts priecīgs un veselīgs.



( pusdienlaikā )

rīt DONDO yaki. pasākums, kad viss ciems sapulcējas kopā, lai dedzinātu Jaungada dekorācijas lielā sārtā un aizliktu vārdiņu gariem par savu veselību. Tanaka man uz mailu atsūtījusi sārta vietas attēlu un cer, ka es atradīšot - lai sekojot dūmu smakai.

Tanaka atsūtīja mailu, iesakot Jaungadā doties uz kādu no tuvumā esošajiem tempļiem vai visit the link below: http://www.linkclub.or.jp/~jushin/yushoji/main.html
paraut striķi, sasist plaukstas, izdzert sakē un uzkost mandarīnu.