mēs caur kolts pieslēdzāmies Hospitāļu ielas komūnai, kur ģimenes ar mazajiem bija sareģistrējuši dzīvokļus, kuros var iet spokoties, un beigās bija nakts pikniks uz Hospitāļu stūra. ļoti neiesprindzis un atmosfērīgs tusiņš ar svecēm un ķirbjiem.
man tā bija laba iespēja izpētīt kāpņu telpas mājās, kur gribu dzīvot. ir favorītes.

pārkārtojāmies uz ziemas laiku - lai var gulēt siltākajā istabā. tagad mums ir mencave un dāmu istaba. Eiženam ļoti patīk šis dzimumlomu sadalījums, un viņš grib palikt arī gulēt aukstajā mencave, kur mudž no vadiem, datoriem, lego kastēm un pusnobrukušām ainavām. "dāmu" istabā palika tikai matrači, veļa un grāmatas. un tur es beidzot izgulējos.
no rīta pat bēbīts aizrāpoja prom uz mencave pie klučiem, jo, kā teica Eižens, viņš ir "mazs meniņš".

ak mīļās mājas, labās,tīrās, gaišās, smaržīgās istabas. siltais un aukstais, dzidrais ūdens krānā! sveiki, motocikli, kā mums pietrūka jūsu murrājošās skaņas, not.
un galvenais nekādu suņu, pat ne kaķa.

un es gribu tīru, svaigu, gludu telpu, kurā iestādīt skapi un nekad vairs nepārvākties.