kā man apnicis risināt šos rēbusus: Simonam un Santai ir iesnas, Ingmāram caureja, kurš ies uz Freimaņa seansu 13:00, ja ņem vērā, ka tas ir Simona migšanas laiks, viņš mieg pie krūts un jūtas nevesels?

My Love, Don't Cross That River (2016)
https://youtu.be/mwhU1UYV7w4

tā kā Eiženam šodien paliek jau 6 gadi, aizvedu viņu uz mediju seansu par bēgļiem un karu "Diena, kad mans tēvs pārvērtās par krūmu"

Ingmārs uzlika virtuvē linoleju. E skatās "Inside out" katru dienu, reizēm 2 x dienā.
Simonam patīk robots.

Toni Erdmann - beidzot kāda filma man patika līdz galam.
ar visām zīdīšanām un ārā iešanām, robotu zīmēšanām, riteņbraukšanām, kristālu audzēšanām, grāmatiņu lasīšanām, "tip-tip pie pirkstiņa", pirkstiņi putriņās, "paskatīsimies pa lodziņu" utt. pa vidu filmas sajūtā nodzīvojām diennakti.

Bruno revisited

Borat revisited


(kakā pie Trampa torņa)

bērniņš jau vairākas dienas prasa skatīties tikai Totoro, un noskatās arī - visu pilnmetrāžu. pēc visām tām bēbju multēm - mēs beidzot varam kaut ko skatīties kopā, un tas nozīmē, ka drīz varēsim viņam atklāt vēl daudz brīnišķīgu filmu un pat iet uz kino.

vakar biju uz vēl vienu Zachary Oberzan izrādi par viņa un Hjūstones sinhronajiem pašnāvību mēģinājumiem, varējām padalīties deprī. viņš palūdza, lai zāle viņam padzied karaoki, bet tikai to daļu, kur saka "je t'aime". un mēs dziedājām, bet viņš tur stāvēja uz celīšiem un raudāja.

pēc tam biju 'patusēt', bet nejutu no tā vispār nekādu prieku un gandarījumu. mājās ir interesantāk.