savēmās autobusā. dežūrārstu kosultatīvais tel. iesaka daudz dzert un dziedāt.

Simoniņš pateica savu pirmo "eww"

Simona pirmie taurenīši un Eižena sapnis par Havaju salām, viss tepat Iļģuciemā.
apciemojām arī dzīvo vectēvu pie Botāniskā dārza.
tagad mazais guļ jau 2 h, bet es valstos. valsts svētki.

visu dienu Purvciemā ciemojāmies 20. stāvā. Simoniņš pateica savu pirmo WOW.

pirmais teikums: "tete attā" (viņš dzird Ingm modinātāju,un, lai arī mēs taču varētu vēl gulēt un gulēt... velk mani aiz pirksta laukā pa durvīm un "tete attā attā"),
bet varbūt pirmais bija "sisi šito" (iedodiet šo simonam tūlīt pat), katrā ziņā viņš zina, ko grib, un ir bez kompromisiem.


vēl viņš mēdz pats atvērt izsutuma krēma bundžiņu un rūpīgi iesmērēt sev olas

biju uz franču furšetu ar Simoniņu. viņš skaļi kliedza pēc fujetēm, bet mājās saēdās olīves. ģīmis vienās pumpiņās jau tāpat.

toties lai skrietu uz jūru, Simonam vairs nav vajadzīga ne mamma, ne turēties pie pirksta. un aizvilkt prom no ūdens - neiespējami. nākamā reizē, kad gājām uz jūru, jau ņēmām līdzi arī silta ūdens pudeli, ko ieliet spainītī, lai kaut uz brīdi atturētu no mešanās ūdenī.
beidzot iet pats un ir "atklājis sezonu"

šodien Simoniņam nekas nav pa prātam. ne iet, ne neiet, ne ēst, ne neēst. vienīgais, kas lika viņam pieklust, bija zīst un vannoties vienlaicīgi. tā mēs gulējām vannā kādu stundu, viņš zīda un viļņojās. es dungoju Zilo Donavu.

no "iesim čučēt" viņš dzird tikai "iesim", ņem mani aiz pirksta un iet iet

esmu radījusi teroristu

viņš saka "ūdens"

ar Simoniņu šodien pirmo reizi gājām kājām uz laukumiņu. dubļi, aukstas zemes, puņķis tek, zābaki mūk nost un viņš šļūc ar tiem kā nomukušām zeķēm, dusmojas, bet iet uz priekšu.

viņš ir tik dumiņš, ka mēģina ēst maizi ar karotīti

viņš sāka iet
(un uzreiz arī lekt un dejot)

manam saldajam puisītim pirms pusnakts paliks gadiņš. šis ir bijis viens absolūti laimīgs bezmiega gads.

viņš (arī šovakar) neiet gulēt, vēl afterpārtijo, apķēris Eiženu.

apjēdzu, ka mazgulēšanas murgā ir pagājis jau gandrīz vesels gads, un burtiski tikai tagad man atvērās acis. sēžot vannas istabā uz aizvērta poda vāka, skatoties, kā viņš stāv pieķēries ūdenskrānam un šļaksta sev sejā strūklu, es ieraudzīju, ka mēs esam radījuši jaunu cilvēciņu.

Simoniņš dzer pieniņu: šļak šļak šļak
es jau 2 dienas nedaru neko citu kā murcos ar viņu pa migu.
bet mani viņš drīpelē vairāk pat Ingmāru. es nevaru viņu normāli pabarot - kāpj uz galda, rauj man laukā karotes, met zemē un ķērnājas. kad pārnāk I un E, viņš aizrāpo uz virtuvi pie viņiem un normāli paēd zēnu kompānijā.
tikko bijām 1:1 brokastīs virtuvē, tad vinam vajadzēja gan uz palodzes, gan ledusskapi virināt, un beigās izdīca Danone jogurta saldās bumbiņas - meta mutē kā ogas, atriezis smaidā 2 apakšzobus, un sita ar plaukstiņām uz galda izlietā jogurta peļķē.
tagad aizmiga, sažmiedzis Peppas figūriņu lipīgā dūrē.

Simons spēlējas ar sivēnu no Peppa multenes. tēlo, kā sivēns tipina un runājas, liek viņu mašīnā un saka "peppa džjōdžjī". amazing, pat brālis nebija tik agri uzsēdies ne uz vienas multeņu franšīzes.