ko es pirmo ievēroju Zviedrijā - ka tur lieli bērni paklausīgi brauc ratos (gandrīz tik lieli kā E, nemaz nerunājot par S). tikmēr es kā muļķe pacietīgi nesu savējo uz kreisas rokas - visu dienu, visu pārgājienu, mana kreisā locītava joprojām sāp. es neesmu zviedru māte!

simo 7.00: tā, vai tagad ir diena?
es: jā
simo: labi, tad es eju spēlēt klavieres

pārnācu no biblenes pusdienās, paēdu kā mežcirtējs, noliku gulēt bērnu, un dodos tulkot meslus.

kad likās, ka diena nevar būt vēl vairāk izdevusies (Pērs Gints bija superīgs, un Zaļā ir Eižena jaunais supervaronis, un iznākot no operas gar kanālmalu klunkurēja bebrs), atveru netfliku un tur - Eimijai Šūmerei jauns Special!