Simo galīgi karsts, atļautās nurofena devas jau dabūjis un temp. nenokāpa. mocās, sēc, knapi var paelpot. dežūrēju viņam blakus pusmiegā. klepus zāles nedzēra ne pa kam, apvēmās no klepus un dusmām, kad mēģinājām tās pierunāt dzert.
bet no 7-9 vakarā viņi abi bija pēkšņi kļuvuši veseli. Simo tika pie ugusndzēsēšamā aparāta, stabules un kārotā rotaļu blendera, Eižens pie puslitra indigo slaima, robota rokas un jauna sikspārņa krekla ar spārniem. tomēr nekas nevar sacensties ar stikla lodi, kurā pats var uzvirmot sniedziņu. todlera acīs tā pārspēj visu laicīgo mantu.

-es tevi varu nocelt no gultas, Simoniņ.
-jā, paudies, Eižen.

Ingmārs mēdz būt tik bargs ar bērniem, ka gluži vai jāpriecājas, ka viņš aizmiga.

man vajag pingvīniņu, lai pārtaisītu savas salūzušās sirsniņas par zvaniņiem