Simo galīgi karsts, atļautās nurofena devas jau dabūjis un temp. nenokāpa. mocās, sēc, knapi var paelpot. dežūrēju viņam blakus pusmiegā. klepus zāles nedzēra ne pa kam, apvēmās no klepus un dusmām, kad mēģinājām tās pierunāt dzert.
bet no 7-9 vakarā viņi abi bija pēkšņi kļuvuši veseli. Simo tika pie ugusndzēsēšamā aparāta, stabules un kārotā rotaļu blendera, Eižens pie puslitra indigo slaima, robota rokas un jauna sikspārņa krekla ar spārniem. tomēr nekas nevar sacensties ar stikla lodi, kurā pats var uzvirmot sniedziņu. todlera acīs tā pārspēj visu laicīgo mantu.

man patīk, ka mani bērni neņem citiem nost mantiņas. Simo izturas ar respektu pret svešām, uzreiz atdod, ja ir aizskatījies, un piedāvā savējās. šodien bijām Pirkumiņā, kur bija lērums suģestējošu rotaļlietu, viņš dažas ļoti gribēja aptaustīt, bet tad nolika atpakaļ, sakot "tas nav tavs" un "tas svešs", kas tik ļoti mani aizkustināja, ka es nožēloju, ka neko viņam nepaņēmu (tikai mitrās salvetes).
es gribu atpakaļ uz veikalu un paņemt: