vakar sasniedzu drausmīgas jušanās rekordu: bija tik slikti, ka pat nespēju browzēt telefonu. manai aizsmakušajai balsij, pilnajiem iesnu dobumiem un klepum pēc teātra apmeklējuma ar svaigi mazgātiem matiem pa aukstumu pievienojās pamatīgi sarkans kakls un temperatūra, bet nākamā rītā sākās apjomīga migrēna ar vemjamo, līdz ar to nevarēju ne tikai apēst pretsāpju tableti, bet pat padzert ūdeni. gulēju kā mēslu čupa, ļaujot Simo ar sevi darīt jebko un ēst sviestu ar pirkstiem. plus saasinātā oža un kaimiņi kad piededzināja kaut ko ar speķi un sīpoliem.
tikko esmu mazliet atjēgusies no galvassāpēm un nelabuma, apēdu pusi hurmas un izdzēru ūdens glāzi.

Simoniņa vārdadiena ļoti kompakta: ogu tarte un brio usb pašvelkošā lokomatīve, kas atgrieza interesi par vilcieniņu sistēmu abiem.

vēl viena dāvana

E (savam tēvam): kurš tagad zaudē, čuranīzaliņ?