dienās, kad man ir tik sūdīgi, izvelku Venta Vīnberga dāvināto acu apsēju.

šorīt līmēju no papjē mašē Džeka Skelingtona masku, Ingmārs cepa siermaizes krāsnī.
Es gāju uz "kim?" ar lielu Narvessen kafiju rozā papīra glāzē, Ingmārs ar bērniem palika laukumiņā pie "Piena".
Tagad rakstu par izstādi, Simons guļ, bet Eižens ar Ingmāru "Biržā" vēlreiz iečeko mūmiju.

Simoniņš saka "Hewovīns", ar šo uzskatu viņu par runājošu cilvēku.

par nepatīkamo: Ingmārs bija Simonu ielicis karstā vannā, un tagad maziņais jau kādu mēnesi paniski baidās no vannas. tādā mērā, ka trīc un apvemjas no bailēm, kad viņu tuvina pilnai vannai. izdodas tikai drusku apmazgāt izlietnē īdošu.

“I’d only add that since men have exploited and abused women for centuries, we should applaud any movement that attempts to rectify the injustices of history. Did you see Glenda Jackson as King Lear? I’ve only seen a few moments of it on screen, but what struck me was that Glenda made no attempt to impersonate masculinity but simply brought her own unique qualities to the role in a way that transcended gender.”

http://www.scoop.it/t/revue-de-presse-theatre/p/4086156966/2017/10/05/peter-brook-to-give-way-to-despair-is-the-ultimate-cop-out