bet leišu Borisas Godunovas iestudējums (ar visu to, kā man besī klasisks teātris) bija wau. carēvičs baletdejotājs DONATAS ŠVIRĖNAS un visi carēviči, kas krieviem vien bijuši, skatuve grimst tikai zemāk, tērpi kļūst tikai kreizīgāki, dziesmas un dejas hitīgākas no visiem gadsimtiem kopš Ivana Bargā, balle pēc, balles, kauja pēc kaujas, beigās (es zinu, ka jus nebrauksiet skatīties) uzmet 7 bumbas, uz katras nosprāgst pa caram un pārējos vel ar zaļu gāzi izindē. lūk, tā te izklaidē publiku.

btw, nāciet uz TAVI VĀRDI MANĀ MUTĒ. Rīt, parīt vēl dažas vietas. Apkalpošu personīgi.
http://www.homonovus.lv/programma?s=TVMM

"Šī tikšanās ir apliecinājums tam, ka teksta iemācīšanās, atcerēšanās un nodošana tālāk ir mīlestības akts, kas mobilizē atmiņu tikpat ļoti kā aizmiršana."

pēc pirmizrādes bija sajūta, ka (viss) (uz brīdi) ir labi.

šodien gandrīz visu dienu uz riteņiem - vedu uz Vienības gatvi pārsiet vienu, pa ceļam traumas dabūja arī otrs, līmējām plakātus uz dažādu iestāžu sienām, arī Smiļģa muz. vienu ieperinājām un palaikam uzņēmu nomelnojošo šļuru telefonā.
biju perfekti gatava vakara mēģinajumam Lielajos kapos - pusstundai ar Dostojevski, kuras laikā no kapa izlīda ezītis

man skauž teātra un mākslas piedāvājums Briselē. pilnīgi visas bērnu teātra izrādes izskatās tādas, ka paliek žēl, ka neesam apmeklējuši.
piemēram, šo. BABY MAKBET https://ctej.be/spectacle/baby-macbeth-2/
tikmēr Rīgā ir tikai kaut kādi ļuri ļuri bēbīt guli un simto reizi tāpati putnu opera pieputejušos tērpos

Jelgavas teātra "kjogenstāsti" beigās apbrīnojami labi sanākuši. trupa kartīgi izpētījusi japāņu komiskā teātra tradīciju un izpildās tajā, ciktāl jūtas organiski. brīnišķīgi apskaņots ar japāņu sitamajiem kociņiem un instrumentiem. arī tērpi un aksesuāri diezgan autentiski, ne tik dārgi kā īstā kabuki, protams, bet arī nekādas ne parodijas. izspūrušās parūkas piestāvēja humoram.
stāsts par aklajiem, kas spēlē bumbu, pat tīri vai ģeniāls. wow. ja gadās aiziet, nenožēlosiet. (eiženam arī patika, baidījās un smējās, patika labak kā daudzas bērnu izrādes)

bijām uz Tuntuļu Jurīti ar abiem. un Simo pat nekliedza un nosēdēja pirmo cēlienu. pa laikam pateica kaut ko skaļu un neatbilstošu, piem., "man ir pliks šōguns", "kāda laba elektrība", "tas ir Tuntuļu Jurītis" (par vietu ierādītāju). bet nu uz beigām pie "tagad es gribu mājās" apsolīju, ka iesim prom pēc 1. cēliena. forša muzikāla izrāde starp citu. visi smējās pie "ka kas gadījās".

bija visu takšu un midzināšanas manevru vērts - "Kaiju karaliene" ir fantastiska izrāde, absolūti filigrāni nostrādāta, smieklīga un sirsnīga melodrāma.

90tie atgriežas ar Poļiščukas izrādi "Sm@ragda pilsēta. enter"

klau, varbūt kāds šovakar grib uz Klupšanas akmeņiem? man nav, kur izprintēt biļeti, varu pārsūtīt. sākas 20:00 Dailē.
nu labi, neko. iešu pati.

“I’d only add that since men have exploited and abused women for centuries, we should applaud any movement that attempts to rectify the injustices of history. Did you see Glenda Jackson as King Lear? I’ve only seen a few moments of it on screen, but what struck me was that Glenda made no attempt to impersonate masculinity but simply brought her own unique qualities to the role in a way that transcended gender.”

http://www.scoop.it/t/revue-de-presse-theatre/p/4086156966/2017/10/05/peter-brook-to-give-way-to-despair-is-the-ultimate-cop-out

es biju teātrī, bet Simons dabūja piena maisījumu

(abi normāli atgruzījāmies un gribam vēl)