aizmidzināju S, izcēlu E no gultas un aizrāvu pirms 8 uztaisīt trešo ērču poti. viņš drebēja un sauca palīgā palīgā. un pēc tam uzreiz bija tāds: o, kā man patīk tā sajūta, kad špricē.

kā mums "iet" ar Simonu? perfekti. viņš nav ieliekams nekādā pārvadāšanas vai nēsāšanas iekārtā. Dace aizdeva pedējo glābiņu - trīsritenīti ar kātu, kas viņam ļoti patika istabā, bet ārā viņš spiedza un auroja, kad uz tā uzsēdināju. viņš grib iet, bet pēc 10 soļiem negrib vairs, taču negrib arī tikt nests. kaut kā tiku līdz laukumiņam, kurā viņš arī neko negribēja un krita gar zemi. tikai slidkalniņu. visu laiku slīdēt pa to, kāpt nē. slīdot gan atņirdza savu puņķaino mutīti smaidā.
bet iekštelpās bērns kā bērns, normāli pašpietiekami spēlējas.