man liekas, man ir beigusies gan dzīve, gan helovīns, gan mainkrafts.

tai pašai sasistajai kājai ar 12*12 zilumu uz ceļa vēl īkšķi uzplēsu. bet ar visu apsēju un bērnu kaklā un otru pie rokas klupdama nesu "staiguli" no stabu/avotu līdz jaunajai ģertrūdei.

E ir Disneja princešu maratons. Frozen, Nāriņa, Rapuncele jau bija, šodien Jasmīne, rīt dusošā skaistule. bet dz.d. viņš gribot pavadīt, skatoties tās visas pēc kārtas.

Ingmāram pie gultas Rainis un fujetes gals ar visu diegu

kad beidzot īdētājs ir nolikts slīpi, Eiženīt, lūdzu, kaut drusciņ paklusē, necel viņu uzreiz augšā. neiespējami, jāaklaigā. tadā! bēbis augšā. ok, eju vēlreiz midzināt, Eiženīt, lūdzu, nenāc līdzi, lūdzu, negulies viņam virsū, nečuksti tik skaļi. sāk raudāt. abi.
ok, jāsavāc savs sūds kopā, jāliek kāju pār plecu un jāved abi ārā.
uz desktopa paliek aprauts teikums, man labi rakstījās ja kas.

naktī cēlos katru stundu kā minimums. tā bija nakts? tas bija plankings.

varbūt iestāties bēbju atbalsta grupā psihol. centrā Līna?

mans bērns būs liels STAIGULIS