tik maziņš viens pats lielā redeļu gultiņā. es nevaru!

vispār jau forši ieiet narvesenā pēc e-talona, kad tur uz displeja mirgo pašas grūtais vēders.
rokos pa somu pāri slingam, nokrāvusies, nosējusies ar to lupatu, bikses slīd nost, bērns vīstoklī bļauj ar cepurīti uz acīm, pati nosvīdusi, E čiepj košļenes, kas viņam acu augstumā. bet plikais vēders ar pasteļa paltraka drisku mirdz.

nezinu, vai var likt pa_leeto, bet gribu piedāvāt Vitu, kas man pieskata bērnu un griež matus. ja jums nav jau sava uzticama cilvēka, kas to prot, viņa var, tā teikt, par ziedojumiem. nav pro, bet toties saprot, kas nav tizli.