viņš pieceļas 6:40 un neko negrib, tikai krist uz nerviem

zinot visas E kaprīzes, es pirmo gājienu pie friziera biju iztēlojusies... hārdkorīgu. bet tas izvērtās maģisks. mēs bijām japāņu salonā, kurā bija 4 suņi un starp viņiem rāpoja frizieres mazā meitiņa. mums pasniedza izcili garšīgu tēju, mazulīte ierāpās man klēpī, skanēja meditatīva mūzika, un apkārt bija visādas pasakainas lietas - samuraju ķiveres, skārda karuseļi, zelta zivtiņas, filca kurkuļi utt. Eižens bija kā apburts jau kopš viņam aplika apmetni it kā būtu nonācis kaut kādā pasaku iluzionā un mirdzošām acīm izbaudīja procesu un apbrīnoja spogulī savu skaistumu.



( aaa )

pirms tam bijām bērnu svētkos, kur karuseļus griež vecāki paši, pārdod bioburgerus un keftas

https://youtu.be/IjZ-hYf7xd4

šodien gandrīz nemaz nereibu, bet, atzīstu, biju viegli aizsvilināma. gruzīju pirmajā dienas pusē I. un E uzvedās nejauki. otrā dienas daļa bija pasakaina, visi bija draudzīgi un klausīgi. vismīļākie pasaulē. friziersalonā turēju mazo japānīti un jutos svētlaimīgi.
un kad vēl man ļāva pagulēt ap 5, vispār perfekti.
vakarā noskatījos Mariju Braunu. uz strādāšanu grūti saņemties, prāts jau ir atvaļinājunā.

"only insufficient knowledge is creative"