tad tev no rokām izslīdēja tālskaša futrālis un ļoti ilgi krita lejā, atsizdamies pret nogāzes akmeņiem. mēs klausījāmies liekas vai pusstundu katrs savā stāvkrastu pusē. redzēt neko nevarēja, slāpēti kritiena būkšķi atkārtojās, un jo klusāki tie kļuva, jo dzirdamāki. vai tiešām apkārt valdīja absolūts klusums vai arī mūsu dzirde pieslēdzās infraskaņai, vai arī tie sen vairs nebija futrāla krišanas trokšņi, bet tavi aritmiskie sirdspuksti; saskatīt es tevi nevarēju, bet tev bija rokās tālskatis - ja tas rādīja tumsā, tad tu varbūt redzēji mani, bet es tevi iespējams dzirdēju. tik tuvu kā pie pašas deniņiem.

novembra violetā gaisma, Amazones izteka šodien smaržo kā Lielupe pie Slokas. katru dienu nodzīvoju citādāku.
diena sastāv no miega, nomoda un starpposma – pusnomoda, nomiedža. aizvien biežāk starpposms aizpilda lielāko manas diennakts daļu. guļu un sapņoju, palaikam piemiegot. un tieši uz šo stāvokli gribas attiecināt vārdu „eiforija”. tā var ilgt pat 12 stundas. esmu tikusi jau tik tālu, ka varu izdomāt teikumu un pēc tam to noskatīties. bet tā nav aizmigšana, tikai tāda atslēgšanās. varbūt tā ir pat kaitīga, bet ir tik labi, ka turpināšu.

kaut arī man šodien nav svētki, saņemu jau 5-o dāvanu!! vienu pielipinātu pie durvīm, tad vienu cedeli no pasta, ka jāiet pakaļ, vienu telefonisku ziņu no kopenhāgenas - man tiekot vesta dāvana, plus vēl divus apmaksātos dr.lv sveicienus - vienu no jorkšīras, otru no rīgas. turklāt gandrīz visas nāk no svešiem vīriešiem:))
nekad nedomāju, ka tie sasodītie dr.lv 35-santīmu sveicieni varētu sagādāt prieku, bet izrādās, ka var gan.
hahaha:)))))))))))

...varbūt nafig visu šito un braukt uz rīgu precēties?

kāpēc tā skaidrība nāk ar rītagaismu? gribi negribi, jāceļas augšā un jāpieraksta:

1) nu, nevar tomēr apvienot darīšanu ar darāmā analizēšanu! tas ir kaut kā šizofrēniski. nevar būt abās jomās labs. nu, nekādi. tā tāda lomu spēle sanāk, visa tā mācīšanās.

2) pazudis kaut kur kontakts ar dieviņu. nav vairs sajūtas, ka viņš tur augšā visvarens un lūdzams, bet es te lejā tāda izmisusi un lūdzoša. nezinu, kas par lietu, bet arī viņa seja rādās kā zīmētam indiānim. vai tiešām nomainot pasaules pusi, arī atbildīgie nomainās? bet ar Budas-kungu man arī nekādu attiecību pagaidām nav. vienīgi doma par to, ka dieviņš ir nevis augšā, bet priekšā, grozās pa galvu..