| Define 'pavasaris' |
[21. Mar 2017|10:20] |
Ziemas zābaki nolikti skapī, un to vietā apritē atdzimst uzpucēti un ieeļļoti gumijnieki. Tas ir mans pirmais zīmīgais solis projām no ziemas drēgnuma un bezcerības. Otrs solis, protams, ir mazohistiska pavasara tīrīšana - jo tev nebūs šajā skaistajā gada periodā kā cūkai dzīvot! :>
Citās ikdienišķajās dimensijās - es varētu vēl ilgi šitā pa mājām slinkot un būt ekonomiski neaktīvs liekēdis. Pietam, ja VID visu laiku smuki kontā ieripina pa porcijai no iepriekšējo gadu čeku naudiņām. Bet pats lieliskākais aspekts šādā dzīvē ir tā samilzusī skepse un piesardzība pret jaunajām potenciālām piesaistēm darba tirgum, radot sajūtu, ka beidzot sāku prioritizēt sevi, nevis to, ko 'man vajadzētu' un 'būtu nepieciešams' vai kas ir 'vienreizēja iespēja'. Iekšiņa visu pasaka priekšā, tikai jāiemācās klausīties un paklausīt, lai pēc neilga laika jau atkal neattaptos kārtējā riņķa danča viducī. |
|
|
| 2016ais, ej taču beidzot projām! |
[31. Dec 2016|21:57] |
Nē, tiešām! Nu cik viens cilvēks var pavilkt visu šī ārprātīgā gada atnesto rūpaliņu? Pietiks! Dodiet nākamo. Ļaujiet no jauna atsperties un ieelpot.
Šis gads man ir pierādījis, ka bailes nav īstas - ka, pasperot soli sāņus, tu neiekrīti bezdibenī, bet gan uzsāc ceļu citā, ne mazāk aizraujošā, virzienā. Bet tas nenozīmē, ka jaunais ceļš ir viegls, pārliecības un drošības sajūtas pildīts. Tā ir kā staigāšana pa virvi, tomēr vairs nebaidoties no kritieniem. Vēl šis gads ir bijis sevis pārvarēšanas un pārvērtēšanas gads. No 'kāda' kļūstot par 'neko' un atpakaļ, lai saprastu, ka īstenībā mani definē pavisam kas cits. Patiesi pārsteidz arī iekšējo balsu spēks - tās vienmēr nostrādā īstajā brīdī un liek pieņemt pareizos lēmumus. Jā, liekas, ka šajā gadā izpaudās Likteņa vara. Pakļaujos, ļaujos un pateicos.
Bruņojusies ar siltu ābolu sulu, uz ziemu resnumā uzēdušos kaķi un miegainu vīrieti pie sāniem, pacietīgi gaidu maģisko pusnakti. Esmu gatava nākamajam raundam. |
|
|
| Back to business |
[4. Mar 2016|13:27] |
| [ | !? |
| |  hopeful | ] |
| [ | Skan |
| | NIN - Corona Radiata | ] |
Tā, tā, tā. Dīvainais 'sēžu mājās un izliekos, ka strādāju pie sava pētījuma' mēnesis nu godam būs piebeigts. Galvenie rezultāti un atziņas?
- izdarīju maz, bet pietiekami
- ļoti patīk neko [tiešām, pilnīgi neko] nedarīt. Un vēl patīk tā sajūta pēc tam. Kā ilgs, bet maigs pašapskāviens un silta buča uz vaiga.
- pārāk daudz laika skaļām domām, kuras bez ierasto problēmu klātbūtnes dzīvē neprotu apslāpēt
- jo ikdiena ir saspringtāka, jo vairāk paspēju paveikt arī savā labā. Piemēram, vingrot. Normālā darba režīmā ātrais vakara võrkauts ir kā likums, un līdz ar to bija radusies arī naiva cerība par to, ka nu tik šomēnes būs fitnesa augstienes un absolūts tonuss! Yeah, right. Rezultāts - mēnesis nevīžības pret sevi visos iespējamajos veidos.
- ik dienu ir nepieciešams doties ārpus mājas un kaut attāli socializēt. Dienās, ko spītīgi pavadīju mājās, ļoti izjutu šīs norobežošanās sekas. Varbūt būtu citādi, ja es pati spētu radīt sev vairāk ikdienas, vairāk nianšu un mazo notikumu, bet tam tad nepieciešami citādi apstākļi un arī savādāka attieksme pret dzīvi. Cita veida cilvēks.
- man dzīvē nav paveicies vai arī vnk esmu visu totāli sačakarējusi, jo man apkārt trūkst tādu cilvēku, ar kuriem kopā tiek gūtas visas pozitīvās cilvēku komunikācijas emocijas,bet tajā pašā laikā netieku vaļā no cilvēkiem, kas mani [apzināti vai neapzināti] moka un grauj. Un, neskatoties uz visa sarežģītību, ļoti novērtēju un mīlu AV, kurš ir vienīgais, kas spēj man palīdzēt izdzīvot visai brutālo ikdienu, nesagraujot sevi arī pašai. Es ļoti ceru, ka viņš zina un jūt, cik ļoti daudz man nozīmē.
- redzu savu personīgo izaugsmi laika gaitā. Esmu nedaudz vairāk sapratusi, kas ir tās lietas dzīvē, kurām ir nozīme. Mazāk sevi šaustu par neatbilstību pašas standartiem. Bet joprojām baidos sapņot par nākotni. Šķiet, ka nedrošība nepazudīs nekad.
- šobrīd dzīvē ir vieta pārmaiņām. Turklāt jūtu, ka tās tuvojas. Visu laiku iekšā tāds nemiers par to, ka, iespējams, tagad būtu jārīkojas. Piemēram, jānomaina darbs - tā būtu tāda tīri neko sev pārmaiņa. Gribētos jau arī bērniņus, bet nedrīkst, un pēc šī visa bail arī. Par pēdējo domāju un skumstu bieži. Pārāk bieži. |
|
|
| Back on track |
[17. Feb 2016|15:14] |
| [ | Skan |
| | Baths - Lovely Bloodflow | ] |
Situ, laužu un dzenu prom emocionalitāti, nedrošību un allaž klāt esošās bailes no sevis. Cenšos kļūt par citu cilvēku - tādu, kura iecienītākā nodarbe nav aizrautīga pašdestrukcijas praktizēšana jebkurā dzīves situācijā. Un tas ir tieši tik smieklīgi, lai process tiktu iegrāmatots arī te. Well, we'll see... :)
Un saka, ka es pārāk daudz domājot, pārāk daudz analizējot un meklējot iemeslus. Bet kā gan lai tam pretojas, ja prātā ir tik ļoti daudz nebeidzamu mono- un dialogu, tik daudz ko ar sevi apspriest un iztirzāt.. Un šajos dialogos ir arī tik daudz tematiku, kuras pat pašai savā prātā ir bail pārcilāt, jo zinu, ka tās ir tās sāpīgās vietas. Tās ik dienu rūpīgi pārklāju ar ērtu un praktisku nedomāšanas sedziņu. Un tas viss tādēļ, lai vienkārši nedomātu. Tādēļ man ir tik daudz istabas augu - lai ir, par ko rūpēties un priecāties vienkārši tā. Tādēļ atrodu sev muļķīgas aizraušanās kulinārijā vai neprasmīgos rokdarbos - lai darbīgo prātu nemanāmi un bez nožēlas pārņemtu tukšas domas. Tādēļ noroku sevi darbā - lai prāts ir aizņemts ar domām par pašas dzīvei mazbūtisko, to nesāpīgo domu daļu. Un tā es pati sevi notrulinu. Jo kas gan var būt trulāks par bailēm pašai no sevis?
Karoče, pienāks diena, kad ar lielu blīkšķi sajukšu prātā, un nesakiet, ka nebrīdināju. |
|
|
| Ta-dā |
[19. Sep 2014|12:54] |
Nu ko, ja jau skrituļslidas nopirktas, tad atliek vien iemācīties ar tām rīkoties...
Un pamazām jāsāk pierast pie domas par noberztiem elkoņiem un sadauzītu dibenu.
Cha-cha-challenge! |
|
|
| Prieks |
[19. Sep 2014|10:28] |
Pēdējā laikā esmu mērķtiecīgi apzaļumojusies un ietinusies priekā. Tajā mazajā, siltajā priekā, ko sniedz katrs no jauna izdīgušais lolojuma asniņš vai lapiņa. Jā, un man liekas, ka viņi jūt šo prieku un atbild tam ar vēl sirsnīgāku zaļošanu. Jo prieks vairo prieku.
Ak, ja man būtu vēl kāda brīva palodze... :] |
|
|
| Nerunāt |
[12. Sep 2014|11:21] |
Jau sen esmu iemācījusies klusēt par sev svarīgo. Bet joprojām neesmu iemācījusies risināt problēmas, nevis paslēpt tās zem darbu kalniem.
No vienas puses - ir taču tik jauki manipulēt ar sajūtām un testēt savas tolerances robežas.
Meklēju jēgu. Neatrodu. |
|
|
| Viela pārdomām |
[5. Sep 2014|17:43] |
| [ | !? |
| | Watdafaks | ] |
| [ | Skan |
| | Murmuring | ] |
Dienas vidū saņēmu pārāk dīvainu zvanu. Pirms vairāk kā 6 gadiem eksistējošā bojfrenda tēvs vaicāja, vai vēl esmu brīva un uz noliegumu atbildēja ar nopūtu par to, ka toreiz izšķīrāmies.
>>> Wow wow wow! <<<
Un kā man to tagad saprast?
Protams, ka ne jau aiz labas dzīves viņš man te tā pēkšņi izdomāja piezvanīt. Gan jau mana dārgā ex dzīve kopš tiem laikiem ne par grādu nav mainījusi kursu ar visām no tā izrietošajām sekām. Jā, es spēju viņu savākt. Un jā, es nevēlējos to darīt, kā rezultātā viss likumsakarīgi beidzās, es uzelpoju atvieglojumā un sveicu dzīves atkalatgriešanos. Bet viņš? Gan jau, ka ieņēma ierasto nabadziņa pozu un turpināja sevi slīcināt dzirā. Tas gan ir tāds mans pieņēmums, vaigā neesmu viņu skatījusi jau vairākus gadus, pietam visai apzināti. Pieļauju, ka gan jau tagad tajpusē ir kaut kāda krīze, bet neuzskatu, ka man kaut mazākajā mērā būtu uz to jāreaģē. Savas atbildības mandātu jau sen esmu nolikusi. It kā.
?
Mēs visi atstājam nenoslēpjamas pēdas. |
|
|
| Mon |
[24. Feb 2014|17:07] |
Šī ir briesmīga 1diena. Nē, tiešām.
Miegs, slinkums un vienaldzība ir mani šīsdienas labākie draugi. |
|
|
| GER |
[13. Feb 2014|21:38] |
Esmu atpakaļ nemājās. Sagaidīja ierastās noskaņas - pelēcīgums, lietus un vientulība. Un tik daudz nožēlas par aizgājušās nedēļas netīši izniekoto laiku un iespējām.
Atgriežos savā pārdomu un apzināta mazohisma pasaulē. |
|
|