| Back to business |
4. Mar 2016|13:27 |
Tā, tā, tā. Dīvainais 'sēžu mājās un izliekos, ka strādāju pie sava pētījuma' mēnesis nu godam būs piebeigts. Galvenie rezultāti un atziņas?
- izdarīju maz, bet pietiekami
- ļoti patīk neko [tiešām, pilnīgi neko] nedarīt. Un vēl patīk tā sajūta pēc tam. Kā ilgs, bet maigs pašapskāviens un silta buča uz vaiga.
- pārāk daudz laika skaļām domām, kuras bez ierasto problēmu klātbūtnes dzīvē neprotu apslāpēt
- jo ikdiena ir saspringtāka, jo vairāk paspēju paveikt arī savā labā. Piemēram, vingrot. Normālā darba režīmā ātrais vakara võrkauts ir kā likums, un līdz ar to bija radusies arī naiva cerība par to, ka nu tik šomēnes būs fitnesa augstienes un absolūts tonuss! Yeah, right. Rezultāts - mēnesis nevīžības pret sevi visos iespējamajos veidos.
- ik dienu ir nepieciešams doties ārpus mājas un kaut attāli socializēt. Dienās, ko spītīgi pavadīju mājās, ļoti izjutu šīs norobežošanās sekas. Varbūt būtu citādi, ja es pati spētu radīt sev vairāk ikdienas, vairāk nianšu un mazo notikumu, bet tam tad nepieciešami citādi apstākļi un arī savādāka attieksme pret dzīvi. Cita veida cilvēks.
- man dzīvē nav paveicies vai arī vnk esmu visu totāli sačakarējusi, jo man apkārt trūkst tādu cilvēku, ar kuriem kopā tiek gūtas visas pozitīvās cilvēku komunikācijas emocijas,bet tajā pašā laikā netieku vaļā no cilvēkiem, kas mani [apzināti vai neapzināti] moka un grauj. Un, neskatoties uz visa sarežģītību, ļoti novērtēju un mīlu AV, kurš ir vienīgais, kas spēj man palīdzēt izdzīvot visai brutālo ikdienu, nesagraujot sevi arī pašai. Es ļoti ceru, ka viņš zina un jūt, cik ļoti daudz man nozīmē.
- redzu savu personīgo izaugsmi laika gaitā. Esmu nedaudz vairāk sapratusi, kas ir tās lietas dzīvē, kurām ir nozīme. Mazāk sevi šaustu par neatbilstību pašas standartiem. Bet joprojām baidos sapņot par nākotni. Šķiet, ka nedrošība nepazudīs nekad.
- šobrīd dzīvē ir vieta pārmaiņām. Turklāt jūtu, ka tās tuvojas. Visu laiku iekšā tāds nemiers par to, ka, iespējams, tagad būtu jārīkojas. Piemēram, jānomaina darbs - tā būtu tāda tīri neko sev pārmaiņa. Gribētos jau arī bērniņus, bet nedrīkst, un pēc šī visa bail arī. Par pēdējo domāju un skumstu bieži. Pārāk bieži. |
|