| 2016ais, ej taču beidzot projām! |
[31. Dec 2016|21:57] |
Nē, tiešām! Nu cik viens cilvēks var pavilkt visu šī ārprātīgā gada atnesto rūpaliņu? Pietiks! Dodiet nākamo. Ļaujiet no jauna atsperties un ieelpot.
Šis gads man ir pierādījis, ka bailes nav īstas - ka, pasperot soli sāņus, tu neiekrīti bezdibenī, bet gan uzsāc ceļu citā, ne mazāk aizraujošā, virzienā. Bet tas nenozīmē, ka jaunais ceļš ir viegls, pārliecības un drošības sajūtas pildīts. Tā ir kā staigāšana pa virvi, tomēr vairs nebaidoties no kritieniem. Vēl šis gads ir bijis sevis pārvarēšanas un pārvērtēšanas gads. No 'kāda' kļūstot par 'neko' un atpakaļ, lai saprastu, ka īstenībā mani definē pavisam kas cits. Patiesi pārsteidz arī iekšējo balsu spēks - tās vienmēr nostrādā īstajā brīdī un liek pieņemt pareizos lēmumus. Jā, liekas, ka šajā gadā izpaudās Likteņa vara. Pakļaujos, ļaujos un pateicos.
Bruņojusies ar siltu ābolu sulu, uz ziemu resnumā uzēdušos kaķi un miegainu vīrieti pie sāniem, pacietīgi gaidu maģisko pusnakti. Esmu gatava nākamajam raundam. |
|
|
