Nošu burtnīca - February 10th, 2011

viņš tik ļoti nicinot visu cilvēci. "Un galu galā," Tobijs sacīja, "ir jau arī niecība, vai ne?" Pēc divdesmit pieciem gadiem ne no viena vairs īpašas jēgas neesot, viņš sacīja. Taču vairums cilvēku, kā es nopratu, labprāt rībinās tālāk un ar visu samierinās.

(c) V. Vulfa. Esības Mirkļi

Lasot Vulfas autobiogrāfiskās esejas, saprotu cik ļoti man pietrūkst apkārt spilgtu, neordināru un nedaudz traku cilvēku. Kāda, kas ienāktu manā istabā, iesauktos: "Vai tu dzirdi debesu sfēru mūziku?" - un nokristu ģībonī.
Tā pelēcība iesūc, pielīp. Jau ir iesūkusi, sen kā. Un tāpēc tos cilvēkus vajag jo vairāk.

Varētu nofotografēt sevi pie kompja un laimēt romantisku dāvanu.