Likantropiskās · piezīmes


Par cilvēkiem un mums.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ziemas nakts. Pilnmēness. Egles kā kolonnas gotiskās katedrālēs. Sniegs apņēmis visu. Divas sievietes uz neapsedlotiem zirgiem klusos soļos pa baltām takām, zem baltiem zariem, gaisā mirdz ledus kristāliņi un kūpošas zirgu elpas lēni ceļas kā dūmi no pirts skursteņa. Viss mānīgs un mainīgs sudrabaini zilganās ēnās. Amitabha.
* * *
Ņēmu un pieteicos darbam trīs tulkošanas bodēs, tai skaitā vēlreiz SDI. Pārējām nosaukumus aizmirsu. Vienā bija jānorāda sava stundas un lapas likme - biju pieticīga un ieklikšķināju "Ls3". :D
* * *
Vakar tika viena pēc otras noskatītas divas filmas - "Black Swan" (2010) un "The Sentinel" (1977), abas iepriekš neredzētas. Tāpēc vēl jo tīkamāka bija atmosfēras un daļēji arī simbolikas sakritība, līdz pat tādiem sīkumiem kā atsevišķas zīmīgās frāzes. You're such a sweet girl. :] "Black Swan" prasījās redzēt grandiozāku, kaislīgāku nobeigumu, jo visa filmas virzība šķita ejam uz dižāku kulimināciju. Bet bija labi vienalga. Vairākas epizodes bija sevišķi skaistas, jo īpaši ar spoguļiem saistītās, kā arī operatora darbs iepriecināja ar māksliniecisko dejas kustību izcelšanu. Savukārt "The Sentinel" no vienkārši dīvainas ātri ieguva "creepy" statusu, pēc kā tik pat strauji transformējās par kaut ko klaji neomulīgu. Atlikušo vakaru biju slimi pacilātā garastāvoklī un gulēju labi, bet kā nākamā skatāmfilma pa nakti ir novilkta "Citizen X". :)
* * *
Mūzika un silta tēja iesvēta jauno mītni. Un kaķi kaut kādā neparasti dziļā sajūsmā par visu šovakar. Nu ja, Samhains taču! Redzēs, ko man miegā Tumsa teiks.
* * *
Bubuļu ugunskristības
Bioloģiskais pulkstenis nostrādāja perfekti un izglāba no kašķa ar priekšnieci - biju aizmirsusi uzlikt modinātāju, bet pamodos precīzi tai pašā laikā, kā mostos, ja tas būtu ieslēgts. Pie tam, tas ir ellīgi agri!

***

Vakar pirmo reizi biju stallim blakus esošajā mežiņā ar Snikeru jāšus. Saulrieta pēdējos mirkļos, tāpēc vairāk par 20min nesanāca - negribējās pa tumsu tomēr, kamēr nav sniega, kas padara visu gaišāku. Snikers bija malacis - nervozs gan salīdzinoši, bet turējās braši un likās, ka, tā kā juta, ka pati neesmu ļoti pašpārliecināta, uzņēmās manis sargāšanu un šausmīgi rūpīgi pārbaudīja katru tumšāko bedri vai mežstrādnieku atstāto baļķu kaudzi. Dabūjām arī bubuļu ugunskristības - pēkšņi no ceļa līkuma pretī izbrauca kvadracikls, kura tuvošanos lielā vēja un koku šalkoņas dēļ nebiju sadzirdējusi. Paspēju Sniķi novest ceļmalā, kur viņš stāvēja izslējies kā briedis, līdz saprata, ka kvadracikls zirgus neēd un tad jau varējām arī garām mierīgi noiet. Pēc tam viss atpakaļceļš bija patīkams - forši parikšojām, arī bremzes jebkurā mirklī bija pieejamas, tikai brīžiem vajadzēja atgādināt, ka nav jāsatraucas un varētu arī lēni rikšot. Tagad taisos to atkārtot sestdien, bet nu jau ilgāk un ar lēkšiem, ja jutīšos tam mežā un vienatnē gatava un, ja Snikers būs mierīgāks. Bet viņa izbīšanās metode man patīk - nav no tiem, kas no izbailēm lec pa gaisu vai uzreiz kaut kur mēģina aiztesties - tā vietā viņš tikai "iesēžas" pakaļkājās, nedaudz sagriežoties uz baiļu avota pusi.

* * *
Sieviešieraksts par gribētiem pirkumiem
Ļoti vēlos iegādāties galda spēli The Arkham Horror un, ja iepatiksies, arī bezgaldaudzos papildinājumus. Bet domāju, ka iepatiksies. :)

(Vēl vajag krāsas, pindzeles, aso skrāpi, aso birsti, sāls kluci ar varu, lietus skrāpi, nagu āķi, Parelli apaušus un striķi, mecate pavadas arī noderētu, Honzas koku ar striķi un pilnai laimei - kādu izskatīgu sviedreni ziemai un atsoļošanas segu. Dzīvot bez tā visa varētu, bet ar - būtu daudz vieglāk. :) ) Ā, un vēl vajag attārpot un atblusot kaķus, pārvest mēbeles un paēst.

* * *
Vakar viens no mājas briežiem kaut ko interesantu ar datoriem un kontaktiem izdarīja savā istabā, kā rezultātā pie rozetēm augšstāvā (kur arī mitinos) redzēju zilas gaismiņas un tad visā mājā iestājās Tumsa. Kad elektrība atgriezās, mans kompītis atteicās dzīvot un, kamēr cits mājas briedis mēģināja diagnosticēt problēmu, pieslēdzot citu PSU, es vārtījos pa gultu un žēli īdēju, ka "kompītis pagalam, mans kompītis pagalam!". PSU pārslēgšana nelīdzēja, bet problēma beigu beigās izrādījās risināma pēc Okamas asmens principa - atklājās, ka rozete nodegusi, ne kaut kas tehnikā. Tagad man ir vēl viena ar skoču aizlīmēta rozete un pagarinātāja vads pāri visai istabai, lai milzu lempjiem ir kur klupt. :D
* * *
Jāaizstiepj vēl šodien uz rakstnieku apvienību pieteikums "jauno un iesācēju autoru" konkursam un my day will be complete. Bet uz lasījumiem rīt netikšu gan, ņer ņer ņer. Viena prioritāte uzveica otru. Piespieda pie zemes ar nepārnadža slaido kājiņu, ja vēlamies būt precīzi, bet tikai apvienojumā ar aizmāršību. Savukārt vakar pārspēju pati sevi, jo mana istaba bija pilna ar cilvēkiem, kas laika gaitā pat (le gasp!) sāka spēlēt galda (grīdas) spēli! Iekšējais sociopāts/fobs tikmēr kaut ko neskaidru murmulēja zem krāmiem pagrabā. Vai spēj noticēt, vilkate, tavā istabā bija cilvēki un skanēja brīnišķā Lēdijas Gāgas mūzika!
* * *
Šobrīd man mīļākie Anglijas vietvārdi - Maggots End un Ugley Green. :)
* * *
Mani nedrīkst fotografēt, kad jāju. Tās sejas izteiksmes, kas rodas, ir vienkārši ārprātīgas - nesaprotu, no kurienes man tāda mīmika. :D Bet vispār trīcu un drebu, jo rīt potenciāli pircēji skatīs arī manu mīļzirdziņu. Ceru, ka viņš būs mazs, mīļš mērglis un viņiem nepatiks.

***

Atvaļinājumu pēc iespējas ātrāk, lūdzu.

***

Septembrī piedāvājumā būs burvīgs, mazs runcītis un viņa mamma. A cat, anyone? Runcīša bonuss ir tāds, ka viņu sauc Pērkons.

* * *
Kā es mīlu žurnālistus - viņi pēdējā laikā man sagādā tik daudz prieka! Lūk, divi pēdējā laika lieliskākie ziņu virsraksti Latvijas ziņu portālos -

1. Glābēji palīdz nelaimē nokļuvušam pašnāvniekam.

2. Meklējot glābiņu no zibens, vīrietim virsū uzkrīt koks.

***

Šodien neapmaldījos mežā, paļaujoties uz Vadātāju, kas mani izveda tieši pretī mājai. Teju apraudājos aiz laimes. Un vēl es dabūju zefīru, ķiršus, zemenes un labu varbūtību.

* * *
Pēkšņi ļoti, ļoti gribas ēst svaigus sarkanos sīpolus tīrā veidā, ko arī darīju vakar un šodien. Ņammas intuīcija ir laba lieta - ieguvums ir salīdzinoši lielās devās hroms un vitamīns B6, kas abi atbilst man šobrīd svarīgākām ķermeņjomām. Nemaz nerunājot par kolēģu - astotā marta fanu atbaidīšanas efektu. :D
* * *
Es *tiešām* centīšos vairs nepirkt sēklas, bet kopš pirmās reizes, kad uzskaitīju, ko gribu sēt, ir notikušas nelielas izmaiņas:

Smukumam:

*Japānas apinis
*Vasaras dālijas
*Smaržīgās lefkojas
*Jūrmalas lobulārijas
*Matiola
*Zīda magones
*Plīvurpuķes, 2 veidu
*Saulespuķes
*Atraitnītes Chalon Supreme
*Spilgtās salvijas
*Hartvega lupīnas
*Karpatu pulkstenīte

Veselībai un gardumam:

*Japāņu zaļumi
*Sarkanā paprika
*Īstais mārdadzis
*Ārstnieciskais izops

+ Izpalīdzīgs vīrietis, kas raks jaunas dobes, jo ar esošajām nepietiks. :D

* * *
Druvas "Māras saldskābmaize".

Sastāvs: Milti, ūdens, kviešu milti, cukurs, ķimenes, jodētā pārtikas sāls, raugs. Smuki un dabiski. Papildus norāde uz iepakojuma - "Nesatur "E" pārtikas piedevas!"

Nopirku 2010.gad septembra pēdējās dienās. Derīguma termiņa beigu datums - 01.10.2010.

Apēdu pāris šķēles un aizmirsu atvērtu iepakojumu maizes labklājībai nelabvēlīgos apstākļos.

Tagad - 08.02.2011.

Maizīte ar jauko sastāvu nupat kā ir sākusi apkalst. Vārgulīgs pelējums cīnās par izdzīvošanu 20 santīmu monētas lieluma pleķītī uz vienas šķēles. Pelējums sāka parādīties pirms kādas pusotras nedēļas, bet neizskatās diez ko dzīvelīgs. Līdz tam maize smaržoja kā svaiga. Lab, metīšu ārā, pietiks mocīt, bet šis eksperiments vilkās vēl ilgāk nekā episkā Lāču "Stipro ļaužu sāldskābmaize", kas pelējumam labvēlīgos apstākļos noturējās kā svaiga nieka divus mēnešus. :) Abos gadījumos runa ir par šķēlēs sagrieztajiem puskukuļiem.

Tajos pašos apstākļos līdzās turētās Ķelmēnu un Rankas maizes sakalta kā akmens vai pienācīgi appelēja maizei dabiskā un pieņemamā laikā. Man tāda prakse sāk parādīties ar atsevišķiem produktiem - ja īsti neticu smukajiem uzrakstiem, pārbaudu, kā šīs lietas uzvedīsies bojājoties...vai nebojājoties. :)

* * *
Tas, ka pagājšgad man izdevās līdz ziedēšanai (un dievīgai smaržošanai) novest dažas Abesīnijas gladiolas (kuru sīpolus ziemā veiksmīgi nobeidzu), šogad ir devis iedvesmu sēklu paciņu kaudzei uz mana galda:

* Atraitnītes chalon supreme;
* Saulespuķes;
* Plīvurpuķes;
* Plīvurpuķes, v2.0;
* Zīda magones;
* Matiola;
* Jūrmalas lobulārijas;
* Smaržīgās lefkojas;
* Vasaras dālijas;
* Japānas apinis (izaugot līdz 8m augsts!)

Un, lai es neliktos pagalam nepraktiska -

* "Japāņu zaļumi". Tos varot ēst.

Viss it kā viegli iesējams un audzējams, bet tad jau redzēs, kā mans zaļais beztalants izpaudīsies šosezon. :D

* * *

Next