Lai nu kā, bija prieks iepazīties ar Aizu. (http://lh6.ggpht.com/_EUrc4fHMlvs/Swmm
Draudzīgā, dzeloņcūka, vadības, jo-jo, riņķa, sānu gaitas - spēles, ko esmu apguvusi līdz šim, bet prasās daudz slīpēšanas. Kopā spēlēs esmu pavadījusi četras stundas - trīs ar Kastani, vienu ar Aizu, tāpēc pieredze vēl ir tik maza, ka jūtos visnotaļ nedroša, līdz ar to, reakcijas bieži ir pārāk lēnas un rīcība - nepārliecināta. Ja Kastanis lēnīgi nogaidīja, kamēr man pieleks, tad ar Aizu vis tā nav un viņa uzreiz mēģināja spēlēties ar mani, man pretī darot to pašu, ko es mēģināju sarunāt ar viņu. Kopumā - pārāk daudz pārvietošanās no manas puses, pārāk plašas un nekonkrētas roku kustības, neprecīza ķermeņa valoda kā tāda brīžiem. Ik pa laiciņam nācās aizdomāties, ko es vispār gribu panākt, bet plusi - sāku pamanīt pati savas kļūdas un saprast, kā tās novērst, vairāk apzināties kustību ietekmi. Vienubrīd sanāca no Aizas dabūt priekš manām spējām ļoti glītas sānu gaitas par ko nopriecājos un centos atcerēties laicīgi reaģēt, lai paslavētu un, galvenais - kā paslavētu. Dažas reizes sanāca pārāk ievilkt to procesu un Aiza tāpēc izlēma, ka - viss, pietiks, beigsim.
Riņķa spēlē gāja rikšos, ka prieks, bet, kad man pielēca, kāpēc viņa nestājas un nenāk klāt, kad to prasa...nu stulbums, viena sīka kustība ar roku un pati brīnos, kāpēc, kāpēc... :D
Turpmāk jācenšas biežāk ņemt arī spēles. Cik nu laiks un līdzekļi ļaus.
Par līdzekļiem runājot... Vikijas semināram samazināja maksu par dienu no ls20 uz ls13 - ietaupītais lieti noderēs, tā vien šķiet, ka spēlēm. :)