Patīrīju arī es savu ciblisti. Kaut kā bija sakrājušies dažādi sen pazuduši ļaudis. *** Jaunais dzīvoklis būs 113.mājas 13.durvīs ar episku kāpņu telpu, labu plānojumu, logu vannasistabā uz virtuvi, vitrāžu virtuves logā un skapīti troļļiem, kas piebūvēts pie sienas aiz virtuves loga. Un man būs atsevišķa istaba bibliotēkai. :D Tikai būs sarežģīti ar kādu kopā filmas skatīties. Vienīgā bēda - iepriekš tur dzīvojuši ne pārāk pieklājīgi kaķi. Bet terpentīns ar etiķi palīdzēs. Viss notiek uz labu! *** Es vairs negulēšu, cik tas būs manos spēkos, es tikai atgriezīšos sapņos. *** Mati bija gludi, gari un melni vienā pusē, bet vējā dejojoši un viļņoti - otrā, pa priekšu lidoja strazds vai varbūt vakarlēpis, un uz pasauli skatījos ar viņa acīm. *** Ar vienu aci redzēju laumu pakalnus, zelta mirguļojošu vakara krēslu un dūmakainas varavīksnes senos ūdenskritumos dižmežu ielokos, bet ar otru - cilvēku, kas jautāja, kā varu tik droši runāt par tām pasaulēm. Par dabas dvēselēm, par zeltaino krēslu, par dziedošiem kalniem un koku stāstītām teiksmām. Un tiešām nezināju, ko atbildēt, smaidīju, mulsu, un likās - nu kā. Es taču redzu. Un ir tik dīvaini to izskaidrot, pamatot. Man taču nav jāpamato, kāpēc ticu, ka mājās mani gaida kaķi. *** Viņš teica, ka viņu glābju, bet pats bija kā eņģelis un es jutos laimīga par viņa prieku vien. |
Skriešus pa meža ceļu. Nebija ilgāk par minūti. Krēsla, pūces spārns, pelēks vējš. Es vēl nebiju jutusies pelēka, bet tad gan. Tad viss ir viļņaina dūmaka un vējš putna skrējienā. Ievērpies, atveries tajā, plūsti strauji un vēsi pār priežu mizām, uz takas nepaliek cilvēku pēdas. Elpa mazliet no stirnas, mazliet no odzes, un tūkstoš ādām laistoties zilganā straumē mēs vijamies medību stundā. Tikai minūte skriešus. *** Nokrist no zirga no ātriem lēkšiem brīdī, kad pašā sakrājies kaut kas netīrs, ir dziedējoši. Kaut kas īpašs tajā mirklī, kad atliek tikai atdoties kritienam, lai piezemētos mīksti. Sūnās. |