Otro reizi tikos ar savu "lietus zirgu" Auci. Nedaudz pavadas mētāšanas, tad rikši, rikši, rikši aplokā - rikši ar pavadu rokās, rikši pavadu mētājot, rikši pinot bizītes krēpēs, rikši bez apaušiem, rikši ar aizvērtām acīm un izplestām rokām....un pirmais mirklis lēkšos. :) Pāris reizes izlidoja kāja no kāpšļa, bet Auce pēc lūguma balsī uzreiz jauki stājās - mazliet amizanti gan, jo instruktore teica, ka viņa esot no tiem zirgiem, kurus parasti neviens nevarot apstādināt. Bet, ja kāds no sirds grib apstāties - kāpēc gan to tūdaļ nedarīt? :)